Viņaprāt, situācijā, kad vienas valsts kuģiem uzbrūk citas valsts kuģi, ir jārīkojas pēc vienkāršiem algoritmiem, jābūt adekvātai rīcībai, nevis neziņai - ko tagad darīt.
Kudors piebilda, ka jau 2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimu, bija pārkāptas starptautiskās tiesības, un jau tad Ukraina būtu varējusi izsludināt karastāvokli. Tas gan nozīmētu, kas valsts nebūtu saņēmusi Starptautiskā Valūtas fonda palīdzību.
Pētniekam arī nav bažu, ka Porošenko varētu ļaunprātīgi izmantot karastāvokli, kaut arī tas viņam dod plašākas pilnvaras.
Kudors prognozēja, ka, visticamāk, eskalācija mazināsies.
"Ja Donbasā var spēlēt teātri, jo ir hibrīdkarš. (..) Šeit redzams, kuri kuģi kurai valstij pieder, un neko nevar tēlot un noslēpt," uzsvēra pētnieks.
Pēc viņa domām, Krievija turpinās "informācijas kara gultnē", jo aktīva karadarbība Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nav vajadzīga, kaut arī viņa reitingi ir kritušies un situācijas saspīlējums tam varētu nākt par labu. Savukārt Ukraina varēs atgādināt starptautiskajai sabiedrībai, ka karadarbība turpinās un Krima ir anektēta.
Par karastāvokļa izsludināšanu vēl lemj Ukrainas parlaments.
KONTEKSTS:
Svētdienas, 25. novembra, vakarā pasauli pāršalca ziņas par apšaudi Kerčas šaurumā – Krievijas robežapsardzes kuteris atklājis uguni uz Ukrainas Jūras spēku kuģu grupu, un ukraiņu kuģus ir sagrābusi Krievijas īpašo uzdevumu vienība. Kijevā naktī notikuši grautiņi pie Krievijas vēstniecības.
Krievijas bruņotie spēki esot uzstājuši, ka ukraiņi ienāk viņu teritorijā, ko Ukrainas puse noliedz. Notikuma vietā ir pacēlušies arī iznīcinātāji un helikopteri, bet šaušana bijusi no Krievijas robežapsardzības kuģiem. Ir dažāda informācija par ievainoto skaitu – min vienu līdz pat sešus ukraiņu pusē. Sagrābto ukraiņu jūrnieku tālākais liktenis nav zināms. Esot sagrābti divi artilērijas bruņu kuteri.
Krievijas rīcību nosodījušas vairākas pasaules valstis un organizācijas.
