Šī gada 6. februārī karaliene Elizabete II kļuva par pirmo Lielbritānijas monarhu, kura pavadījusi tronī 70 gadus. Karalienei ir 96 gadi, un viņa ir tikai ceturtā karaliskā persona vēsturē, kas amatā pavadījusi tik ilgu laiku. Kad karaliene Elizabete 25 gadu vecumā stājās tronī, Britu impērijas valstis viena pēc otras balsoja par neatkarību, un daudzi to uzskatīja par monarhijas beigu sākumu. Arī karaliskā vēsturniece Keita Viljamsa norādīja, ka gadu gaitā karaliene ir kliedējusi daudzos aizspriedumus.
"Ir svarīgi atcerēties, ka 1952. gads, kad viņa kāpa tronī, nebija pats labvēlīgākais laiks strādājošām sievietēm. Daudzi uzskatīja, ka sieviete šim amatam nav piemērota, par spīti tam, ka karaliene Viktorija un citas karalienes pirms tam bija lieliski pildījušas savus pienākumus. Viņa pierādīja, ka citiem nebija taisnība un ka sieviete spēj pildīt konstitucionāla monarha pienākumus tikpat labi, ja ne labāk, kā vīrietis," sacīja Viljamsa.
Lai arī Britu impērija bruka un juka, Elizabete II ieguva savu autoritāti, būdama Neatkarīgu valstu asociācijas jeb Nāciju sadraudzības vadītāja, apvienojot tās valstis, kuras ieguva neatkarību no Britu impērijas.
Karaliene padarīja Nāciju sadraudzību par prioritāti, un viņas pārraudzībā tās dalībvalstu skaits ir pieaudzis no astoņiem locekļiem līdz 54.
Līdzīgi kā saturēt kopā britu sadraudzību Elizabetei II ir izdevies saglabāt arī monarhijas popularitāti britu sabiedrībā par spīti dažādiem skandāliem, kas pēdējos gadus ir skāruši karaļnamu. Karalienes Elizabetes trešais dēls princis Endrū ir apsūdzēts ASV tiesā par nepilngadīgas amerikānietes seksuālu izmantošanu. Savukārt Elizabetes II mazdēls princis Harijs kopā ar sievu Meganu atteicās no karaliskajiem tituliem un vairs nav aktīvi karaliskās ģimenes locekļi. Gada sākumā karaliene arī pieņēma ļoti nozīmīgu lēmumu, izsakot patiesu vēlmi, lai brīdī, kad britu impērijas tronī kāps viņas dēls Čārlzs, viņa dzīvesbiedre Kamilla iegūtu karalienes konsortes titulu.
Žurnāliste un karaliskās ģimenes biogrāfe Tina Brauna uzskata, ka šis no karalienes puses ir bijis ļoti gudrs lēmums. "Mēs pāriesim no 96 gadus vecas vadītājas uz 72 gadus vecu mantinieku, par kuru visi zina ļoti daudz, iespējams, pat pārāk daudz. Proti, nav nekādas mistikas par Čārlzu, tas tiesa.
Un Kamilla no sabiedrībā ne īpaši cienītas ir kļuvusi par tiešām mīlētu karaļnama ģimenes locekli.
Karaliene nesen paziņoja to, ka viņa vēlas redzēt Kamillu kļūstam par karalieni. Vienmēr šis jautājums – vai Kamilla kļūs par karalieni – ir bijis svārstīgs. Taču tagad viņa būs pazīstama kā karaliene Kamilla, un tas no karalienes puses ir izcils valstiskas plānošanas piemērs," vērtēja Brauna.
Jau kādu laiku var novērot, ka princis Čārlzs arvien biežāk pilda mātes pienākumus. Maijā, kad oficiāli tika atklāta Apvienotās Karalistes parlamenta jaunā darba sezona, pirmo reizi gandrīz 60 gadu laikā parlamentu neuzrunāja karaliene Elizabete II, bet gan tieši Čārlzs. Šī uzruna, starp citu, izraisīja atskaņas arī Briseles gaiteņos. Tradicionāli karaliene vienmēr izkopusi neitrālu pozīciju politikas notikumos, jo viņa uzskata, ka monarham nav jāiejaucas un kaut kas jāmaina. Taču šī gada runā tika uzsvērta tiesību aktu izmantošana, lai risinātu Ziemeļīrijas protokola nesaskaņas, kas izraisīja Eiropas Savienības reakciju. Eiropas Komisijas viceprezidents Marošs Šefčovičs norādīja, ka Lielbritānija izteikusi aizsegtus draudus Briselei, ka varētu rīkoties vienpusēji.
Taču, ja arī kādam valda satraukums par drīz gaidāmo karaļnama vadītāja maiņu, karaliskās ģimenes pētnieks Alisters Brūss norādīja, ka valdnieka nomaiņa neradīs satricinājumu valstī.
"Tas nav darbs, no kura var aiziet pensijā vai vienkārši atkāpties no amata. Taču, es domāju, ka viņa atradīs veidu un, protams, princis Čārlzs viņu atbalstīs.
Un pienāks diena, kad karaliene Elizabete nokāps no troņa un Čārlzs būs karalis.
Tajā pārsteiguma un šoka momentā situācija nostabilizēsies, jo viņš būs turpinājums monarhijai, kas pastāv vairāk nekā tūkstoš gadus. Valdnieks ir tas, kura dēļ Lielbritānija var virzīties uz priekšu un attīstīties. Viņš spēj nodrošināt politiskās demokrātijas dinamiku," teica Brūss.
Vērienīgās platīna jubilejas svinības ir britu tautas kopā sanākšana pēc pandēmijas, tāpēc šie svētki ir ilgi gaidīti. Šādu svētku laikā tiek piemirstas gan bažas par monarhijas nākotni, gan skarbā inflācijas krīze, gan nesaskaņas britu politiskajās aprindās.
Ceturtdien, 2. jūnijā, karalienes platīna jubilejas svinības iesākās ar tradicionālo militāro parādi "Trooping the Colour".
Šajās dienās gaidāma arī vairāk nekā 1500 bākuguņu iedegšana visā Apvienotās Karalistes teritorijā, dažādi konkursi, koncerti un citas svinības.
Svētku nedēļas nogale noslēgsies ar platīna jubilejas grandiozo gājienu ar karalienes zelta karieti priekšgalā, taču pati karaliene Elizabete II , kurai pēc Covid-19 ir pārvietošanās grūtības, karietē neatradīsies.
