Viens no jautājumiem, ko ļoti daudzi uzdod par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ir, cik būtisku ietekmi gūs populistiskās un radikālās partijas.
Žaume Duks Gijots: Protams, tas būs atkarīgs no balsošanas iznākuma un arī politiskās situācijas katrā dalībvalstī. Ir taisnība, ka dažās valstīs pēdējos mēnešos un gados mēs esam redzējuši populistisku un ļoti skaidri antieiropeisku partiju popularitātes pieaugumu, un tam noteikti būs ietekme arī uz vēlēšanām. Taču ir arī daudz valstu, kurās nekas tāds nenotiek. Tomēr
ir skaidrs, ka nākamais Eiropas Parlamenta sastāvs būs vairāk fragmentēts un tajā būs grūtāk izveidot vairākumu likumu apstiprināšanai.
Lai ievēlētu Eiropas Komisijas prezidentu, arī vajadzēs vairāk spēku koalīcijā, nekā tas bija pirms pieciem vai desmit gadiem.
Kā vērtēt "dzelteno vestu" pieteikumu veidot savu politisko spēku Eiropas Parlamentam? Vai tā nav pirmā reize Eiropas Parlamenta vēsturē, kad savu partiju Eiropas līmeņa sacensībai veido tautā radusies organizācija?
Nē, tā nav pirmā reize. Protams, to nevar salīdzināt, taču dažās valstīs arī iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās mēs redzējām jaunus politiskos spēkus, kas iepriekš bija kustības, bet tad konsolidējās politiskos spēkos. Atceros, piemēram, "Pirātu partijas" dažās valstīs. Lielākoties tās tagad ir izzudušas, taču bija gadi, kad tās spēlēja savu lomu. Ir arī partijas, kas pirmo reizi parādījās tieši Eiropas Parlamenta vēlēšanās. "Dzeltenās vestes" pašlaik nav partija. Tā pagaidām ir tikai protesta kustība, kurai, starp citu, nav arī konkrētu organizatoru. Es nezinu, vai kādā brīdī tā kļūs par kaut ko konkrētāku, ko varēs salīdzināt ar politisku kustību. Taču vēlēšanas ir visiem. Ikvienam ir tiesības balsot, un ikvienam ir tiesības kļūt par kandidātu.
Vai sagaidāt, ka "dzelteno vestu" un citu populistisko partiju dēļ arī balsotāju aktivitāte būs lielāka?
Es domāju, ka šoreiz ir daudz lielāka interese par Eiropas Parlamenta vēlēšanām nekā iepriekš. Un to es jūtu daudzās valstīs, arī Latvijā. Diskusiju līmenis par Eiropas Parlamenta vēlēšanām un rezultātu sekām, debates par iespējamu populistisko spēku pieaugumu ir augsts medijos, un tā nebija pirms pieciem gadiem. Dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs politiskās partijas aktīvi mudina vēlētājus doties balsot, jo tās uzskata, un, iespējams, tām ir taisnība, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir laba diena, lai veidotu nākotni. Tu vari būt "par" vai "pret" to, ko šīs partijas piedāvā, bet
ir taisnība, ka vēlēšanas vienmēr ir laba diena, kad pieņemt lēmumus par nākotni. Cerēsim, ka šī mobilizācija nebūs vienpusēja, bet kļūs par vispārēju tendenci visās dalībvalstīs.
Kā skaidrot to, ka iedzīvotājiem grūtāk ir aiziet uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām nekā pašvaldību vai uz vietējā parlamenta vēlēšanām?
Tādēļ, ka informācijas līmenis nav tas pats. Iedzīvotāji diezgan automātiski saprot nacionālo vai reģionālo vēlēšanu nozīmi. Pie tām viņi jau daudzus gadus ir pieraduši. Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir citādas, jo zināšanas par Eiropas Parlamentu, kas tas ir un ko tas dara, ir mazākas. Lēmumi, ko pieņem Eiropas Parlaments, dažkārt ir redzami un dažkārt nav. Tāpēc vidusmēra pilsonim ir grūti saprast tā nozīmību. Taču te ir ļoti skaidrs un vienkāršs vēstījums – ir visi tie paši argumenti, lai dotos uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas uz pašvaldību vai nacionālajām vēlēšanām.
