Kad Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kontekstā nākas pievērsties Višegradas grupas valstīm, tradicionāli vislielākā uzmanība tiek pievērsta Ungārijai un tās premjerministram Viktoram Orbānam, kā arī Polijai un tās valdošajai partijai „Likums un taisnīgums”, kurām abām ir nopietnas nesaskaņas ar Eiropas Savienības institūciju vadību. Īpaši jau jautājumā par likuma varas ievērošanu.
Nedaudz cits stāsts ir par vēl vienu Višegradas dalībvalsti – Čehiju. Lai arī tās premjerministrs Andrejs Babišs nav labākajās attiecībās ar Briseli, gandrīz visas politiskās partijas valstī iestājas par Eiropas Savienību. Varbūt tieši šī iemesla dēļ pagaidām vēl ir grūti noteikt, kādi būs šīs Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas galvenie jautājumi.
Kā norāda Čehijas Radio Eiropas Savienības lietu analītiķis un bijušais Briseles korespondents Filips Nerads,
arī pusotru mēnesi pirms vēlēšanām īsta priekšvēlēšanu kampaņa tā arī nav sākusies.
Taču, premjerministrs Babišs jau ir ieskicējis galvenās kampaņas tēmas:
"Viena no tēmām būs migrācija. Šis temats Čehijas politiskajā dienaskārtībā ir jau vairākus gadus, lai arī patiesībā mums migrantu nav. Bet politiķi šo baiļu atmosfēru sabiedrībā ir radījuši, aicinot mūs pasargāt sevi no migrantu draudiem. Man gan liekas, ka šis jautājums arī Eiropas līmenī jau ir miris un nevienam migrācija īsti vairs neinteresē. Otrs lielais temats noteikti būs Eiropas Savienības nauda un ko ar to darīt. Tas tāpēc, ka mūsu premjerministrs ir viens no bagātākajiem cilvēkiem Čehijā un viņam netieši pieder lielākais uzņēmums valstī, kas ir lielākais Eiropas fondu izmantotājs. Tāpēc premjerministrs vēlas, lai Briselei nebūtu teikšanas par to, ko mēs darām ar Eiropas fondu naudu. Viņš vēlas, lai nauda netiktu ieguldīta zaļajā ekonomikā, bet gan sociālās lietās, bet Čehija būtu neatkarīga lemt, ko darīt ar šo naudu."
Eiropas Parlaments gan pagājušajā gadā uzdeva Eiropas Komisijai apturēt finansējuma piešķiršanu Andreja Babiša savulaik dibinātajam uzņēmumam "Agrofert", kurā apvienoti aptuveni 200 pārtikas ražošanas, lauksaimniecības, ķimikāliju uzņēmumi, kā arī mediju kompānijas. Lai arī Babišs formāli vairs neskaitās šīs kompānijas vadītājs, viņš tomēr nākotnē būs patiesais labuma guvējs.
Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā Andrejs Babišs arī izpelnījies kritiku par aicinājumu 2022. gada otrajā pusē atteikties no prezidentūras Eiropadomē, jo tā būtu mētāšanās ar naudu bez īpašiem ieguvumiem. Lai arī Čehijas premjerministrs bieži vien tiek saukts par proeiropeisko eiroskeptiķi, kopējā sabiedrības attieksme pret Eiropu ir pozitīva. Un, iespējams, tieši šī iemesla dēļ visvairāk vietu Eiropas parlamentā varētu iegūt Babiša pārstāvētā partija "ANO 2011". Tā varētu apsteigt pašlaik Eiropas Parlamentā visvairāk pārstāvēto čehu partiju – "TOP09", kurai līdzīgi kā citām Eiropas Tautas partiju pārstāvošajām partijām tiek prognozēts popularitātes kritums.
Laikā, kad Eiropas līmenī augsti rezultāti tiek prognozēti eiroskeptiskajiem spēkiem, arī Čehijā situācija ir atšķirīga. Kā norāda Čehijas Radio komentētājs Filips Nerads, pirms kāda laika valstī gaisā gan virmoja aicinājumi uz „Čehsitu”, jeb Čehijas izstāšanos no Eiropas Savienības, taču tagad šīs runas ir pieklusušas.
"Pirms kāda gada bija diskusijas par iespējamo „čehsitu”, taču tagad šādas sarunas faktiski ir apstājušās. Galvenokārt tas ir breksita un tā radītā haosa dēļ. Patiesībā pie mums pat ir sākta tāda kā proeiropeiska kampaņa
un debates par pozitīvām lietām, kuras nodrošina dalība Eiropas Savienībā,'' secina Nerads.
Pirms dažiem gadiem uz Čehijas politiskās skatuves strauji uznāca vietējā Pirātu partija, kļūstot par trešo lielāko politisko spēku parlamentā. Tagad ar ne mazākām ambīcijām čehu ''pirāti'' startē arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās un viņiem tiek prognozēta trešais vai pat otrais lielākais deputātu skaits. Savā mājaslapā viena no Pirātu partijas līderēm Jana Kolarikova sola īpašu uzmanību pievērst tam, lai tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs pieejamie produkti kvalitātes ziņā būtu tādi paši, kā Rietumeiropā. Lūk, citāts no viņas rakstītā: "Mēs neesam Eiropas izgāztuve un mēs esam pelnījuši tādas pašas kvalitātes pārtiku, kā Eiropā. Mēs neesam detektīvi, lai izpētītu mazākās atšķirības uz iepakojuma, kā uzstāj tirgotāji. Un mēs pat neesam otrās šķiras pilsoņi, kuri ir pelnījuši sliktāku pārtiku. Daži čehi brauc uz Vāciju pēc labākas pārtikas, taču tās ir lielākas izmaksas un lielāks slogs apkārtējai videi. Mums ir nepieciešams sistēmisks risinājums."
Vēl pirms 2017. gada Čehijas parlamenta vēlēšanām Pirātu partijas līderis Ivans Bartošs paziņoja, ka vienīgais veids, kā saglabāt mieru Eiropā, ir valstīm sadarboties. ''Pirāti'' gan neatbalstot federālas Eiropas ideju, taču, atšķirībā no citiem Višegradas grupas valstu līderiem, nepārspīlējot arī nācijvalsts intereses. Vienlaicīgi, ja problēmas var veiksmīgi atrisināt nacionālajā, reģionālajā vai vietējā līmenī, lēmumu pieņemšanas procesā Eiropas Savienības institūcijām iesaistīties nevajadzētu.
Runājot par gatavošanos Eiropas vēlēšanām Čehijā, nedrīkst nepieminēt arī Pilsoniski demokrātisko partiju un tās līderi Janu Zahradilu, kurš pagājušā gada decembrī tika izraudzīts par Eiropas Konservatīvo un reformistu alianses vadošo kandidātu cīņai par Eiropas Komisijas prezidenta krēslu.
Virkne politikas analītiķu norāda, ka daudz ko šajās vēlēšanās izšķirs vēlētāju aktivitāte. Pagājušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Čehijā piedalījās vien 18% vēlētāju, kas bija otrais zemākais rādītājs visā Eiropas Savienībā.
Lai arī šoreiz Eiropas līmenī tiek prognozēts vēlētāju aktivitātes kāpums, čehi ir pārliecināti, ka 20% robežu pārsniegt diez vai izdosies. Taču svarīgi esot kas cits – tie kuri dodas vēlēt, par Eiropas Savienības jautājumiem ir informēti un par tiem arī interesējas.
