Lielākais satraukums šobrīd ir par attiecību sarežģīšanos ar Turciju, kas ir galvenā atslēga Sīrijas kara bēgļu nekontrolētās straumes apturēšanai. Pagājušajā nedēļā Eiroparlamenta deputātu balsojums, aicinot uz laiku apturēt iestāšanās sarunas ar Turciju, ir izprovocējis Ankaras draudus. Turcijas prezidents izteicies: “Uzklausiet mani – ja iesiet šajā virzienā tālāk, tad robežas tiks atvērtas – to atcerieties.”
“Mūsu attiecības ar Turciju atrodas krustcelēs, jo pati Turcija šobrīd atrodas krustcelēs,” situāciju raksturo ES augstā pārtāve ārlietās Federika Mogerīni.
Tikmēr uz Itālijas krastiem no Lībijas joprojām dodas laivas ar patvēruma meklētājiem līdzīgā apjomā kā pirms gada – vasarās vairāk, ziemās mazāk. Tur īpašas izmaiņas nav vērojamas.
“Migrācija ir realitāte, un mums vajadzētu beigt to uzskatīt par krīzi. Jo krīze nozīmē, ka kaut kas ir milzīgs, īstermiņa. Bēgļu un migrantu pārvietošanās ir ilgtermiņa process. Es nedomāju, ka ārkārtas situācija ir beigusies,” uzskata “Open Society Foundation” eksperts Dienvideiropas migrācijas jautājumos Mans Moskopols.
Patvēruma meklētāju nometnes Grieķijā un Itālijā joprojām ir pārpildītas. Šo cilvēku pārvietošana uz citām valstīm joprojām sokas lēni.
No 160 000 bēgļu pārvietoti apmēram 7000 jeb 4,5%. Austrija, Dānija, Polija, Ungārija – nav uzņēmusi nevienu personu “bēgļu kvotu” programmas ietvaros.
Eiropa šobrīd pieliek lielas pūles, lai nākotnē bēgļu krīze vairs neatkārtotos. Ar Turciju, nesen arī ar Afganistānu, noslēgti līgumi, ka nodrošina patvēruma meklētāju atpakaļuzņemšanu. Uzsākta palīdzība piecām Āfrikas valstīm – lai no turienes nākotnē nāktu mazāk ekonomisko bēgļu.
“Āfrikas kontinenta stabilizācija ir ļoti svarīgas uzdevums, bet es arī teikšu – ļoti grūts. Jo tur izpratne par korupciju ir gaismas gadu attālumā pat no postpadomju telpas,” pauž Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete (“Vienotība”).
Daži eksperti pauž bažas – šādi mēģinājumi apturēt patvēruma meklētāju straumi uz Eiropu var izmaksāt dārgi un arī nebūt efektīvi.
Jau ziņots, ka ceturtdien, 24.novembrī, ar lielu balsu vairākumu Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja rezolūciju, kurā pauž, ka jāiesaldē Eiropas Savienības iestāšanās sarunas ar Turciju. EP apsūdz Ankaru par „nesamērīgiem, represīviem pasākumiem” kopš vasarā notikušā apvērsuma mēģinājuma. Ankara Eiropas Parlamenta rezolūciju noraida kā „nenozīmīgu” un tādu, kas „neatbilst Eiropas pamatvērtībām".
ES un Turcijas vienošanās bēgļu jautājumā stājās spēkā 20.martā. Saskaņā ar to Turcijai ir jāuzņem atpakaļ pie sevis visi migranti, kuri, šķērsojot tās teritoriju, ir nokļuvuši Grieķijā un kuri nepieprasa patvērumu vai arī bēgļu statusam neatbilst. Savukārt pretī Eiropas Savienība sola naudu - sešus miljardus eiro; lai gan sākumā bija paredzēti trīs miljardi, Turcija pieprasīja vēl trīs miljardus eiro klāt.
Eiropas Savienība ir arī apsolījusi, ka par katru uz Turciju atpakaļ nosūtīto cilvēku no Grieķijas Eiropā izmitinās vienu sīriešu bēgli, kurš uzturas Turcijas nometnēs. Tieši šo nodomu ļoti asi kritizējušas starptautiskās organizācijas, norādot, ka tas izskatās pēc tirgošanās ar cilvēkiem.
Turcijā šobrīd atrodas gandrīz trīs miljoni migrantu un patvēruma meklētāju, pārsvarā no Sīrijas. Pērn Eiropā ieradās vairāk nekā miljons migrantu.
