Cīņā ar cilvēkiem, kuri varētu būt saistīti ar jūlijā notikušā valsts apvērsuma mēģinājumu, Turcijas varas iestādes ir aizgājušas par tālu. Tā īsumā var raksturot galveno EK secinājumu, kas ir pausts ikgadējā ziņojumā par situāciju šajā valstī.
Ankarai tiek pārmesta vēršanās pret kurdu minoritāti pārstāvošo opozīciju, tostarp partijas līderu arests, neskaitāmas kratīšanas avīžu redakcijās un žurnālistu apcietināšana, kā arī pamatīga kadru tīrīšana valsts pārvaldē, armijā, tieslietu un izglītības sistēmā.
“ES bija gatava izmantot šo sarežģīto situāciju, lai stiprinātu saites ar Turciju. Tomēr svarīgākajos mūsu attiecību aspektos un nozīmīgākajos Turcijas starptautisko saistību jautājumos Ankara ir izvēlējusies attālināties no Eiropas, nevis tai tuvoties," sacīja ES paplašināšanas sarunu komisārs Johaness Hāns.
Šāds ikgadējais novērtējums par situāciju Turcijā top tādēļ, ka tā jau ilgstoši vēlas pievienoties ES. Tomēr pēdējo mēnešu notikumi lika vairākām Eiropas Parlamentā pārstāvētajām partijām pieprasīt iesaldēt iestāšanās sarunas ar šo valsti.
Sociāldemokrātu grupas deputāte no Nīderlandes Kati Piri uzsver, ka situācija Turcijā pasliktinās jau trešo gadu. "Ja tiks atjaunots nāves sods, tad ne tikai ES, bet arī Eiropas Padomes durvis būs slēgtas. Tādēļ mana politiskā grupa uzskata, ka iestāšanās sarunu iesaldēšana līdz brīdim, kamēr Turcija atgriezīsies uz demokrātiskā ceļa, diemžēl šobrīd ir vienīgā iespējamā atbilde," pauž Piri.
Tomēr EK pašreiz nav gatava spert tik nopietnu soli. Visticamāk, tādēļ, ka tas būtiski iedragātu attiecības ar Ankaru un apdraudētu arī migrācijas vienošanās izpildi. Kā zināms, tā ir ļāvusi būtiski samazināt iebraucēju plūsmu no Sīrijas un citām valstīm.
No savas puses Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans vēl svētdien apsūdzēja Eiropu terorisma atbalstīšanā un sacīja, ka viņam esot vienalga, ka Briselē vai Berlīnē viņu dēvē par diktatoru. Savukārt Turcijas Eiropas lietu ministrs Omers Celiks nodēvēja šo ziņojumu par neobjektīvu.
