ES dalībvalstis "tikko piekritušas uzsākt iestāšanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju!" tvīterī pavēstīja Čehijas premjerministrs Petrs Fiala, kura valsts šobrīd ir ES prezidējošā valsts.
"Mēs esam spēruši vēl vienu svarīgu soli ceļā uz Rietumbalkānu valstu tuvināšanu ES," viņš piebilda pēc sarunu uzsākšanas apstiprināšanas ES sūtņu sanāksmē Briselē.
Ziemeļmaķedonija un Bulgārija nedēļas nogalē parakstīja protokolu par vadlīnijām, kas izbeidza ilgstošo kaimiņvalstu strīdu un pavēra ceļu Skopjei sākt sarunas par iestāšanos ES.
Sarunas par Ziemeļmaķedoniju par iestāšanos ES bija paredzēts sākt 2020. gadā, tomēr Bulgārija noteica veto sarunu sākšanai, vēloties panākt, lai Ziemeļmaķedonija dažas kopīgās vēstures daļas interpretē atbilstoši Sofijas oficiālajam skatījumam, atzīstot savas tautas un valodas bulgārisko izcelsmi.
Bulgārija ir ES dalībvalsts kopš 2007. gada.
Šā gada pirmajā pusē Francija bija ES prezidējošā valsts un izstrādāja kompromisa vienošanos.
Sestdien to apstiprināja Ziemeļmaķedonijas parlaments, bet Bulgārijas parlaments vienošanos apstiprināja jūnijā.
Medijos izskanējis, ka protokolā paredzēts mainīt mācību grāmatu tekstus un pieminekļu uzrakstus, lai tie atbilstu vēstures redzējumam, par kuru vienojušās abas puses.
Saskaņā ar priekšlikumu, kuru jūnijā izteica Francijas prezidents Emanuels Makrons, Ziemeļmaķedonija apņemas grozīt savu konstitūciju, tās preambulā atzīstot bulgāru minoritāti, kā arī aizsargāt minoritāšu tiesības un aizliegt tā dēvēto naida runu.
Iepriekš Ziemeļmaķedonijas ceļu uz ES un NATO bloķēja Grieķija, kura iebilda pret valsts agrāko nosaukumu Maķedonija, uzstājot, ka šis nosaukums slēpa Skopjes teritoriālās pretenzijas uz vienu no tās provincēm, kuras nosaukums arī ir Maķedonija.
