Eiropas Savienība piektdien, 4.augustā, paplašināja sankcijas pret Krieviju saistībā ar Vācijas uzņēmuma “Siemens” gāzes turbīnu nosūtīšanu uz Krimu, kuras aneksiju Eiropas Savienība vērtē kā pretlikumīgu. Pēc tam, kad Krievija 2014.gadā anektēja Ukrainas Krimas pussalu, Eiropas Savienības sankcijas liedz Krimai piegādāt enerģētikas tehnoloģijas.
“Siemens” pirms mēneša atzina, ka Krimā nokļuvušas četras gāzes turbīnas, ko firma bija piegādājusi Krievijas valsts uzņēmumam „Tehnopromeksport”. Tās sākotnēji bija piegādātas elektrostacijas projektam Krievijas dienvidos Krasnodaras reģionā. Tomēr pretēji līgumā atrunātajam bez vācu uzņēmuma ziņas un piekrišanas, un pārkājot Eiropas Savienības noteiktās sankcijas, turbīnas galu galā „nelegāli” nonāca Krimā, paziņoja “Siemens”.
“Siemens” pēc skandāla ar turbīnām paziņoja, ka sašaurinās savu darbību Krievijā.
Jaunās Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju ieviestas pēc Vācijas valdības iniciatīvas, kas notikušo nosauca par „pilnīgi nepieņemamu”. Eiropas Savienība paziņoja, ka neatkarīgu enerģijas avotu izveidošana Krimā, kas bieži saskaras ar elektropiegādes problēmām, veicina pussalas „atšķiršanu no Ukrainas” un ka „gāzes turbīnas ir būtisks elements jaunu spēkstaciju attīstībā”.
Par Ukrainas suverenitātes pārkāpšanu jaunās sankcijas noteiktas pret trim fiziskām un trim juridiskām personām Krievijā, kas saistītas ar turbīnu nosūtīšanu uz Krimu.
Aktīvu iesaldēšana un ieceļošanas aizliegums Eiropas Savienībā noteikts pret Krievijas enerģētikas ministra vietnieku Andreju Čerezovu, kā arī augstu stāvošu ministrijas amatpersonu, kas atbildīga par elektrības projektiem Krimā, un Krievijas uzņēmuma vadītāju, kas saistīts ar turbīnu nonākšanu Krimā.
Bet uzņēmumi, pret ko vērstas sankcijas, ir:
- firma, kas nopirkta turbīnas,
- firma, kuri tās tagad pieder,
- kā arī firma, kas Krimā ceļ elektrostacijas.
Tagad Eiropas Savienības „melnajā sarakstā” ir 153 cilvēki un 40 uzņēmumi. Joprojām ir spēkā arī ekonomiskās sankcijas, kas ieviestas par Krievijas lomu bruņotajā konfliktā Ukrainas austrumos.
Krievijas paplašinātās sankcijas asi nosodīja, paziņojot, ka tās ir „nepamatotas” un „naidīgas”, īpaši kritizējot Berlīni par tās lomu šo sankciju rosināšanā. Maskava uzstāja, ka sankcijas ieviestas par „biznesa nesaskaņām”, kas „politizētas līdz absurdam līmenim”, un piedraudēja ar atbildes soļiem.
