Kompromisa teksts, par kuru vienojušies ES dalībvalstu līderi, satur norādi uz mērķi saskaņā ar Parīzes klimata vienošanos panākt oglekļa izmešus neradošas ekonomikas izveidi, taču tā izpildes iespējamais termiņš - 2050.gads - pārnests uz zemsvītras piezīmi, pavēstījis kāds avots.
Kā ziņots, Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis iepriekš ceturtdien paziņoja, ka Brisele nevar vienkārši pieņemt stingrākus mērķus klimata jomā, un norādīja, ka kompensāciju mehānisms būtu atbildīgs risinājums, kā palīdzēt nabadzīgākajām valstīm sasniegt šos mērķus.
Viņa nostājai stingru atbalstu izteikusi arī Ungārija un Čehija. Zināmu atbalstu Varšavas nostājai izrādījusi arī Igaunija.
Savukārt Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) norāda – ja ekonomiku savlaicīgi pārkārto, no tā var iegūt: “Jādomā, kā veicināt arī šīs investīcijas, lai tās nepaiet Latvijai secen. Jo mums nav ko aizstāvēt fosilās izejvielas – tās ir akmeņogles, nafta, dabasgāze, kas mums ir jāimportē. Bet mēs varam ar savu galvu, ar savām zināšanām attīstīt atjaunojamos energoresursus, energotaupības tehnoloģijas, ko tad mēs varētu eksportēt un vēl pelnīt naudu.”
Tas, protams, netraucē valstīm noteikt pašām savus klimata neitralitātes mērķus. Piemēram, Somija plāno kļūt klimata neitrāla jau līdz 2035.gadam.
Taču nespēja vienoties arī nozīmē, ka Eiropa uz ANO klimata samitu septembrī Ņujorkā būs spiesta braukt ar tukšām rokām.
Pašas Eiropas ietekme uz klimatu gan nav liela – tā rada apmēram 10% no visām siltumnīcas efektu radošajām gāzes, taču Eiropa vēlējās uzņemties vadošo lomu, mudinot citas valstis kļūst “zaļākām”. Uz to mudināja arī daudzi jaunieši protesti, kas jau mēnēšiem notiek visā Eiropā.
