"Mēs šodien nolēmām noteikt sankcijas, par ko jau iepriekš bija panākta vienošanās. Tas ir ļoti svarīgi, un tas ir skaidrs signāls. Mēs nemainām savu nostāju, un ir ļoti svarīgi īstenot iepriekš nolemto. Konkrētāk – rītdien mums būs rakstiska procedūra, un mēs noteiksim sankcijas Baltkrievijai. Jūs jau zināt, ka uz galda bija saraksts ar apmēram 40 vārdiem," sacīja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
Intriga par to, vai līdzšinējais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko tiks iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā, saglabājās līdz pēdējam. Ir zināms, ka sākotnēji Lukašenko vārds nebija minēts sarakstā, bet pēc pēkšņas un slepenas inaugurācijas ceremonijas, ko viņš bija sev sarīkojis, Baltkrievijas līdera vārds nokļuva dokumenta uzmetumā. Tomēr vēlāk atkal izņemts, ko apstiprināja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.
„Nē, Lukašenko vārda nav šajā sarakstā. Bet mēs turpināsim sekot situācijas attīstībai.
Jūs zināt, ka mēs atbalstam iekļaujošu dialogu Baltkrievijā. Mēs atbalstam arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas iesaisti, jo mēs uzskatām, ka EDSO var spēlēt būtisku lomu konstruktīvākas un pozitīvākas pieejas veidošanā. Es gribu atkārtot, ka mēs nosodām jebkādu vēršanos pret opozīciju un mēs nosodām vardarbības pielietojumu pret miermīlīgiem opozīcijas pārstāvjiem,” paziņoja Mišels.
Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka Lukašenko neiekļaušana sankciju sarakstā ir bijis apzināts lēmums, jo Eiropas Savienība vēlas, lai viņš piekristu tam, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) uzņemtos vidutāja lomu.
Ja Lukašenko tiktu pakļauts sankcijām, tad viņš varētu to izmantot kā ieganstu, lai neiesaistītos šādās sarunās, sacīja Makrons. Francijas prezidents arī pieļāva, ka sankcijas pret viņu varētu tikt noteiktas nākotnē.
"Pret Lukašenko kungu patiešām nav piemērotas sankcijas, un es domāju, ka tā ir laba izvēle. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs lūdzam viņu pieņemt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas starpniecību. Sankcijas ir pret aptuveni 40 galvenajām amatpersonām. Šodien mēs prasām Lukašenko pieņemt EDSO starpniecību, atbrīvot politiskos ieslodzītos, īpaši tos oponentus, kuri bija prezidenta vēlēšanu kandidāti. Sankcijas pret viņu pašu varētu tikt izmantotas, lai atteiktos sadarboties," skaidroja Makrons.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savos komentāros bija lakoniska. Viņa akcentēja vien pieņemtā lēmuma nozīmību.
„Kas attiecas uz Baltkrieviju, tad man ir liels prieks, ka beidzot ir atrasts veids, kā ieviest sankcijas. Tie cilvēki, kas ir atbildīgi par vēršanos pret protestētājiem un opozīcijas politiķiem, nepaliks nesodīti,” sacīja fon der Leiena.
Vienošanās dod iespēju noteikt ceļošanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu bijušā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko valdības amatpersonām, kas ir atbildīgas par 9. augustā rīkoto prezidenta vēlēšanu rezultātu falsifikāciju un pēcvēlēšanu protestu brutālo apspiešanu.
ES dalībvalstu līderiem par ierobežojumiem izdevās vienoties pēc tam, kad Kipra atteicās izmantot veto tiesības. Oficiālā Nikosija iepriekš bloķēja lēmumu un pieprasīja, lai ierobežojumus piemērotu arī Turcijai.
Un līdz ar to kaismīgākās diskusijas starp Eiropas Savienības valstu līderiem ceturtdienas vakarā bija nevis par sankcijām pret Baltkrievijas amatpersonām, bet gan par Eiropas atbildi uz Turcijas pēdējā laika rīcību. Grieķija un Kipra ir ļoti neapmierinātas ar to, ka Turcija vēlas meklēt naftas un gāzes atradnes Vidusjūrā netālu no šo valstu krastiem.
Tādēļ 27 valstu līderi nosodīja Turcijas neseno rīcību un piedraudēja ar sankcijām, ja kaut kas tāds atkārtosies. Vienlaikus viņi izmantoja ne tikai pātagu, bet arī burkānu, solot pastiprināt tirdzniecību un sadarbību citos jautājumos, ja Ankara atteiksies no turpmākām provokācijām.
KONTEKSTS:
Sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, kā arī attiecības ar Turciju un Ķīnu būs daži no būtiskākajiem jautājumiem šajā ES valstu līderu samitā.
Lai gan visas ES valstis piekrīt tam, ka Baltkrievijas amatpersonas, kas ir saistītas ar vēlēšanu rezultātu viltošanu un protestētāju spīdzināšanu, būtu jāpakļauj sankcijām, tas joprojām nav noticis. Tam par iemeslu ir Kipras valdības uzstājīgā prasība līdzīgas sankcijas ieviest arī pret Turcijas amatpersonām, kas ir saistītas ar patvaļīgu naftas un gāzes atradņu izpēti netālu no Grieķijas krastiem.
