ĪSUMĀ:
- Jau ceturto dienu Briselē turpinās Eiropadome.
- Tajā ES dalībvalstu līderi lemj par to, kā sadalīt naudu ekonomikas glābšanai pēc Covid-19 krīzes.
- Šis ir garākais ES līderu samits pēdējo 20 gadu laikā.
Svētdienas sarunu nakts izvērtās visai emocionāla. Iespējams, to ietekmēja politiķu nogurums.
Itālijas premjers Džuzepe Konte un Eiropadomes vadītājs Šarls Mišels ir kaismīgi uzrunājuši pārējos līderus, aicinot vienoties par ambiciozu risinājumu. Izdevums “Politico”, atsaucoties uz vārdā nenosauktajiem diplomātiem, pat norāda, ka Konte esot publiski teicis Nīderlandes premjeram Markam Rutem, ka viņa nepiekāpība sarunās, iespējams, uz pāris dienām padarīs viņu par varoni savā valstī, bet jau drīz visiem eiropiešiem būšot skaidrs, kurš ir vainojams pie tā, ka Eiropas atbilde uz šo krīzi ir neadekvāta.
Itālijas valdības vadītājs uzstāj, ka tikai ievērojams atlabšanas fonds var dot pietiekamu stimulu ekonomikai.
Tomēr Nīderlande, Austrija, Zviedrija, Dānija un Somija uzskata, ka ekonomikas atlabšanas fonda kopējo apjomu vajadzētu samazināt no 750 miljardiem uz 700 miljardiem eiro un sadalīt šo naudu uz pusēm starp grantiem un aizdevumiem. Bet Vācija un Francija esot bijušas pret grantu samazināšanu zem 400 miljardiem eiro.
"Mēs esam panākuši progresu attiecībā uz Ekonomikas atjaunošanas fonda darbības noteikumiem. Naktī mēs pavirzījāmies uz priekšu attiecībā uz fonda kopējo apjomu un grantu daļu, kas, kā jūs zināt, ir visjutīgākais temats pēdējās dienās. Tur valda kompromisa gars. Ir bijuši ārkārtīgi saspringti brīži, un bez šaubām būs vēl, joprojām būs grūti. Bet attiecībā uz saturu lietas ir pavirzījušās uz priekšu," sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Šobrīd izskatās, ka iespējamais kompromiss varētu būt 390 miljardi grantu sadaļā.
Tas nozīmētu, ka arī Latvijai atvēlētā summa būs mazāka par sākotnēji paredzētajiem 2,9 miljardiem eiro.
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) svētdienas vakarā atzina, ka sarunas ir ļoti sarežģītas un rit smagi: „Pēc idejas jau ļoti vienkārši: mēs gribam izveidot fondu, pateikt nosacījumus un sadalīt fondu pa dalībvalstīm. Bet kā to pareizi vai pieņemami izdarīt tā, lai visi būtu ar mieru? Jo mums Eiropadomē darbojas vienbalsības princips, mums visiem ir jāpiekrīt. Valdībā, kaut gan mēs to vēl neesam izmantojuši, pastāv iespēja nobalsot.
Bet šeit mēs nebalsojam, šeit ir vienprātība. Un tā ir tā grūtā lieta – panākt šo vienprātību.”
Savukārt Austrijas kanclers Sebastians Kurcs, kurš pieder pie tā dēvētās taupīgo valstu grupas, no rīta bija apmierināts. Tviterī viņš ierakstīja, ka sarunas ir bijušas ļoti smagas, bet viņš esot ļoti gandarīts par iznākumu.
Neatrisināts joprojām ir arī jautājums par fonda pārvaldības mehānismu, kā arī par tiesiskuma principu ievērošanas sasaisti ar pieeju budžetam. Arī klimatneitralitātes mērķu piesaukšana nav pa prātam tādām valstīm kā Polija un Čehija. Vairāki sarunu dalībnieki uzskata, ka par šiem jautājumiem būs iespējams vienoties, kad tiks atrasts kopsaucējs par atgūšanās fonda kopējo apjomu.
KONTEKSTS:
Pēc gandrīz piecu mēnešu pārtraukuma visi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi piektdien, 17. jūlijā, pulcējās Briselē klātienē. Samitā iecerēts atrisināt domstarpības par to, kā dalāma nauda nākamajā septiņgades budžetā un Covid-19 skartās ekonomikas atjaunošanas fondā. Diskusijās neklātienē politiķiem pretrunas neizdevās atrisināt, tāpēc tagad cerības tiek liktas uz klātienes sarunām.
