To meklēs Eiropas Savienības iekšlietu un tieslietu ministru ārkārtas sanāksmē Briselē 14.septembrī.
Ar nelegālo imigrāciju saistītie incidenti gan Eiropas Savienības iekšienē, gan ārpus tās pēdējā laikā ir sasnieguši bezprecedenta apmērus. Tā secinājusi bloka prezidētājvalsts Luksemburga, pēc divām nedēļām sasaucot ārkārtas sēdi Briselē.
Jaunie soļi kļuva nepieciešami pēc tam, kad pagājušonedēļ Vidusjūrā atkal apgāzušās laivas ar simtiem bēgļu, bet Austrijā tika atrasts kravas auto ar vairāk nekā 70 mirušiem Sīrijas bēgļiem.
“Šie traģiskie notikumi atgādina mums par izaicinājumu, ar kuru šobrīd saskaras Eiropas Savienība, un vajadzību steidzami rīkoties. Migrantu plūsma nemazināsies, bet tieši otrādi - turpināsies,” pauda Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss.
Bēgļu krīze ir pārbaudījums Eiropas ideāliem, pirmdien, 31.augustā, paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele, aicinot uz taisnīgu patvēruma meklētāju plūsmas sadali. Savukārt Austrijas iekšlietu ministre ierosinājusi samazināt Eiropas Savienības finansējumu dalībvalstīm, kas pretojas bēgļu uzņemšanai. Migrācijas krīze pie kopienas dienvidu robežām radījusi saspīlējumu starp atsevišķām dalībvalstīm.
Bet Austrijas robežsargi apturējuši vilcienu no Budapeštas, kurā Ungārijas varasiestādes ļāva iekāpt trīs līdz četriem simtiem migrantu.
Merkele pirmdien brīdināja, ka Eiropa nedrīkst ciest neveiksmi, mēģinot atrast risinājumu esošajai situācijai, jo bēgļu krīze ir tests universālo tiesību ideāliem. Viņa paziņoja, ka „dalībvalstīm ir jādala atbildība par bēgļiem, kas meklē patvērumu”.
„Ja mēs nenonāksim pie taisnīgas sadales, tad pacelsies jautājums par Šengenas zonu, un mēs to nevēlamies,” norādīja Merkele.
Turpinoties migrācijas krīzei, diskusiju toņi kļūst augstāki. Austrijas iekšlietu ministre Johanna Mikla-Leitnere pirmdien ierosināja samazināt vai atņemt Eiropas Savienības finansējumu dalībvalstīm, kas pretojas patvēruma meklētāju uzņemšanai. Intervijā Vācijas sabiedriskajai raidorganizācijai ZDF viņa paziņoja, ka Eiropas kopienā „nevar tikai plūkt augļus” un finansējuma samazināšana būtu veids, ka uz šīm valstīm izdarīt spiedienu, viņas vārdiem, īstenot „taisnīgu” bēgļu sadali.
Arī Austrija pēdējās dienās nonākusi uzmanības centrā pēc tam, kad tur ceļmalā pamestā furgonā, kas bija iebrucis no Ungārijas, pagājušajā nedēļā tika atrasts 71 migranta līķis.
Austrijas kaimiņvalstī Ungārijā pēdējā laikā ieradušies tūkstošiem bēgļu un migrantu. Budapešta nedēļas nogalē paziņoja, ka pabeigusi būvēt dzeloņdrāšu žogu uz savas 175 kilometrus garās dienvidu robežas ar Serbiju, kaut patvēruma meklētājiem, liela daļa no kuriem ir no Sīrijas, to tik un tā izdodas pārvarēt. Žogs izraisījis arī diplomātisku strīdu - tā būvi nedēļas nogalē kritizēja Francijas ārlietu ministrs, pirmdien uz Ungārijas Ārlietu ministriju tika izsaukts Francijas vēstnieks.
Žoga būvi neatbalsta arī Brisele, norādot, ka tas nerisina migrācijas izaicinājumus. Eiropas Komisijas pārstāve Mina Andrejeva gan norādīja, ka Eiropas Savienība nekādā veidā negatavojas vērsties pret Budapeštu, jo katra valsts var izlemt, kā sargāt savu ārējo robežu.
„Mēs jau vairākkārt esam teikuši, ka, mūsuprāt, žogi, nav pareizais signāls, it īpaši mūsu kaimiņiem. Tajā pašā laikā tā ir konkrētas valsts atbildība pārvaldīt savu Eiropas Savienības ārējās robežas daļu un pieņemt lēmumus par veidiem, kā to darīt,” sacīja Andrejeva.
“Eiropas Komisija no savas puses neiesaka izmantot žogus un aicina dalībvalstis izmantot alternatīvus pasākumus robežu uzraudzībai, balstoties uz risku analīzi, sadarbību un informācijas apmaiņu. Arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers norādījis, ka Eiropa nav būvēta, veidojot žogus vai mūrus, bet gan ceļot tiltus,” piebilda EK pārstāve.
Pēc bēgļu un migrantu atrašanas furgonu kravas nodalījumos Austrija tagad ieviesusi automašīnu pārbaudes uz robežas ar Ungāriju, izraisot garus sastrēgumus. Pirmdien Austrijas drošībnieki netālo no robežas apturēja pasažieru vilcienu, kas bija ceļā no Budapeštas uz Minheni Vācijā. Dažas stundas iepriekš varaiestādes Budapeštā tajā ļāva iekāpt vairākiem simtiem migrantu, kaut daudziem nebija pareizo vīzu ceļošanai Eiropas Savienībā. Liela daļa no viņiem ir bēgļi no Sīrijas. Austrijas policija aģentūrai AFP norādīja, ka tos, kas jau bija reģistrēti bēgļu reģistrēšanas centros Ungārijā, nosūtīs atpakaļ uz Budapeštu, bet pārējiem ļaus turpināt ceļu.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
