Sarūk dzīvotņu un sugu daudzveidība
“Mēs novērojam atsevišķu sugu populāciju samazināšanos. Mēs esam zaudējuši ļoti plašas mitrāju un dabisko zālāju teritorijas. Arī mūsu jūru dabiskā daudzveidība un ūdens kvalitāte degradējas. Protams, tam ir sekas, jo mēs visi esam atkarīgi no dabas dotajām bagātībām, kas veicina mūsu ekonomisko izaugsmi,” sacīja bioloģiskās daudzveidības eksperts Karlušs Romāu, kurš ir viens no autoriem šonedēļ publicētajam Eiropas Vides aģentūras ziņojumam par dabas stāvokli Eiropā.
Ziņojums nav iepriecinošs. Tajā teikts, ka turpinās aizsargājamo dzīvotņu un sugu samazināšanās, ko izraisa galvenokārt intensīva lauksaimniecība, urbanizācija, mežsaimniecība bez ilgtspējas un izmaiņas saldūdens dzīvotnēs. Ziņojuma autori norāda, ka 81% Eiropas dzīvotņu un 60% dzīvnieku un augu sugu ir neapmierinošs vai slikts aizsardzības stāvoklis. Ja dzīvotņu un sugu samazināšanos neapturēs, tā neglābjami izraisīs bioloģiskās daudzveidības un tās sniegto būtisko pakalpojumu tālāku izzušanu, līdz ar to apdraudot cilvēku veselību un pārticību, teikts dokumentā.
Šogad apstiprinātā Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2030. gadam paredz ik gadu atvēlēt 20 miljardus eiro bioloģiskās daudzveidības veicināšanai.
Apņemas ieguldīt projektos Austrumeiropā un Centrāleiropā
“Trīs jūru iniciatīvu radīja, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un attīstību 12 Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas atrodas starp Baltijas, Melno un Adrijas jūru. Šis reģions gadiem ir sekmējis visas Eiropas Savienības ekonomisko izaugsmi. Šim reģionam ir milzīgs ekonomiskais potenciāls. Apzinoties šo potenciālu, mēs uzbūvēsim daudz stiprāku un vienotāku Eiropas Savienību. Visi kopā mēs šo iniciatīvu esam padarījuši daudz praktiskāku nekā iepriekš. Mēs esam izveidojuši Trīs jūru Investīciju fondu, kas ir politiski iniciēts, bet ko uz priekšu virza komerciālas intereses. Vairums valstu ir apņēmušās ieguldīt šajā fondā, arī ASV ir devušas solījumu investēt. Tās ir taustāmas lietas,” klāstīja Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, noslēdzot šonedēļ Tallinā notikušo Trīs jūru iniciatīvas samitu.
Forumā piedalījās 12 Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu vadītāji un pārstāvji, lai runātu par infrastruktūras, enerģētikas un digitalizācijas projektu īstenošanu reģionā, kurā mīt aptuveni ceturtā daļa no visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem.
Pirms dažiem gadiem izveidoja Trīs jūru iniciatīvas Investīciju fondu, kura uzdevums ir piesaistīt privāto investoru līdzekļus projektu īstenošanai. Tallinā deviņas iniciatīvas dalībvalstis un fondu pārvaldošā kompānija apņēmās investēt tajā kopumā 923 miljonus eiro, savukārt Polija apsolīja pievienot vēl 250 miljonu eiro.
Aptuveni tikpat lielu summu fondam novirzīšot ASV, kura Trīs jūru iniciatīvu izmanto kā ģeopolitisku ieroci cīņā pret Ķīnas pieaugošo ietekmi Rietumbalkānos.
Atbalsts Baltkrievijas opozīcijas kustībai
“Ļaujiet man sveikt Baltkrievijas opozīcijas pārstāvjus par viņu drosmi, pretestību un apņēmību. Viņi nostājās pretī daudz spēcīgākam pretiniekam. Bet viņu pusē ir kaut kas, ko brutāls spēks nespēj sakaut – tā ir patiesība. Dārgie laureāti, esiet stipri un nepadodieties savā cīņa. Un ziniet, ka mēs esam jūsu pusē,” ar šādiem vārdiem Eiropas Parlamenta prezidents Dāvids Sasoli vakar sveica 2020. gada Saharova balvas par domas brīvību ieguvējus – Baltkrievijas opozīcijas kustību.
Baltkrievijā jau vairāk nekā divus mēnešus turpinās protesti pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu un valsts autoritāro vadītāju Aleksandru Lukašenko. Neraugoties uz varasiestāžu brutalitāti, tūkstošiem baltkrievu ik dienu turpina iziet ielās, lai pieprasītu demokrātiskas pārmaiņas valstī.
Ar šo apbalvojumu Eiropas Savienība kārtējo reizi ir uzsvērusi savu atbalstu protestu kustībai. Viena no Baltkrievijas opozīcijas līderēm Svetlana Tihanovska paziņojusi, ka Saharova balva ir milzīgs pagodinājums visiem baltkrieviem.
