Londonas un Briseles attiecības pēc “Brexit” pārejas perioda
“Covid-19 un bezvienošanās “Brexit” duālais efekts novedīs pie Apvienotās Karalistes iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanās par 6% tuvāko desmit gadu laikā. Tikai ar koronavīrusu saistītie zaudējumi būs aptuveni 50 miljardi mārciņu gadā. Ja vienošanās ar Eiropas Savienību netiks panākta, tiks zaudēti vēl aptuveni 84 miljardi mārciņu gadā. Tātad kopā – 134 miljardi. Salīdzinājumam var minēt, ka iepriekšējos gados Nacionālās veselības aprūpes sistēmas gada budžets ir bijis mazāks nekā šī summa. Tāpēc šis iespaids būs ļoti, ļoti nopietns,” brīdināja juridiskās firmas “Baker MacKenzie” pārstāve Dženifera Revisa.
Eiropas Savienībai un Lielbritānijai vienošanās par turpmākajām attiecībām ir jāpanāk līdz 15. oktobrim, pretējā gadījumā sarunas ir jābeidz un attiecības jāveido bez vienošanās. Šādu mantru britu premjerministrs Boriss Džonsons atkārtoja mēnešiem ilgi.
Par spīti Eiropas Savienības konsekventajiem apgalvojumiem, ka progress sarunās nav pietiekams, varbūt šāds Džonsona blefs arī būtu nostrādājis, ja vien neuzrastos koronavīruss. Tieši tas pašlaik pamatīgi aizēnojis sarunas ar Briseli. Kā skaidro Dženifera Revisa, atsaucoties uz kopīgi ar “Oxford Analytics” veikto pētījumu, Covid-19 radītie zaudējumi vēl būtu tas mazākais posts.
Džonsons ir solījis jau piektdien pieņemt lēmumu par to, vai turpināt sarunas ar Eiropas Savienību vai no tām izstāties. Viņa padomnieki un sarunvedēji gan mudinot sarunas turpināt vismaz divas nedēļas. Un, kā arvien biežāk dzirdams un lasāms britu medijos – jebkura, pat sliktākā un neizdevīgākā vienošanās ar Eiropas Savienību, Apvienotajai Karalistei būtu labāka nekā bezvienošanās iznākums.
Covid-19 vairo nevienlīdzību starp ES valstīm un reģioniem
“Šī krīze ir izraisījusi pastiprinātas grūtības un pieaugošu nevienlīdzību starp Eiropas Savienības valstīm un reģioniem, un riskam tiek pakļautas vietējās un reģionālās varas iestādes, kā arī sabiedriskās organizācijas, jo tām ir jāsaskaras ar mazākiem ienākumiem un lielākām izmaksām. 91% reģionu un pašvaldību prognozē nodokļu ieņēmumu samazinājumu. 57% no tām prognozē, ka kritums būs daudz lielāks,” informēja Eiropas Reģionu komitejas vadītājs Apostols Tzitzikosts.
Lai arī Lielbritānija kādu laiku jau vairs nav atrodama Eiropas Savienības statistikas pētījumos, šīs nedēļas sākumā Eiropas Reģionu komiteja publiskoja pirmo ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz Eiropas reģioniem un pilsētām.
Reģionu komitejas vadītājs Apostols Tzitzikosts norādījis, ka tieši mazās pašvaldības un reģionālās varas iestādes ir tās, kuras visasāk izjūt uz saviem pleciem gan cīņu ar slimības radītajām fiziskajām, gan ekonomiskajām sekām.
No vienas puses – ienākumi dažādu ierobežojumu dēļ krīt, bet, no otras – izdevumi veselības aprūpei palielinās.
Jaunākajā ziņojumā arī uzsvērts, ka tieši šie reģioni ir vitāli svarīgi lielajos ekonomikas atveseļošanas plānos, jo tieši ar šo reģionu palīdzību būtu iespējams palielināt iedzīvotāju uzticību Eiropas Savienībai. Galu galā, tieši vietējām varas iestādēm iedzīvotāji uzticas visvairāk, vienlaicīgi atzīstot, ka tām ir ļoti maza vai gandrīz nekāda ietekme Eiropas Savienības līmenī.
Nosauc Saharova balvas nominantus
“Saharova balva ir kaut kas ļoti nozīmīgs, jo tas piešķir vizuālu tēlu tam darbam, ko mēs darām Eiropas Savienībā un Eiropas parlamentā. Tas attiecas uz demokrātijas, brīvības un cilvēktiesību aizstāvību.
Šis ir īpaši svarīgs brīdis, lai pierādītu, ka Eiropas Savienībai un Eiropas Parlamentam šīs trīs vērtības ir pamatvērtības,” uzsvēra Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas deputāte Marija Arena.
Šīs nedēļas sākumā Eiropas Parlamenta Ārlietu un Attīstības komiteju deputāti balsojumā lēma par kandidātiem 2020. gadā Saharova balvai par domas brīvību.
Baltkrievijas demokrātiskā opozīcija, Gvapinolas aktīvisti no Hondurasas un Mosulas arhibīskaps monsinjors Nadžībs Mikaēls no Irākas ir šī gada nominanti, par kuriem vēl jāspriež Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju konferencē.
Nenoliedzami, Saharova balva ir augsts cieņas apliecinājums, taču arī šāda cieņa ir jānotur, un tā nav absolūta. Piemēram, Eiropas Parlaments vēl pavisam nesen ir lēmis apturēt Mjanmas līderes Aunas Sanas Su Čī dalību Saharova balvas kopienā. Auna Sana Su Čī, kas šo balvu izcīnīja 1990. gadā kā viena no ietekmīgākajām Mjanmas līderēm, tiek vainota par bezdarbību un vardarbības akceptēšanu pret musulmaņu rohindžu kopienu.
