Varšavas un Briseles ķīviņš
Arī šajā nedēļā viens no dominējošajiem jautājumiem Eiropas Savienībā (ES) bija Polijas Konstitucionālās tiesas spriedums, ka atsevišķos gadījumos valsts nacionālie likumi ir augstāki par ES likumiem. EP norisinājās šim jautājumam veltītas debates, kuras izvērtās ļoti asas. Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pauda bažas par tiesiskuma stāvokli Polijā un brīdināja Varšavu par iespējamām finansiālām sankcijām.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis uz to atbildēja, apsūdzot Briseli šantāžā.
Briseles pusē nostājās Nīderlande, Beļģija un Luksemburga, kuras mudināja ierobežot ES fondu līdzekļu izmaksāšanu dalībvalstīm, ja tās pārkāpj bloka likuma varas principus.
Savukārt Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ierosināja Polijas un ES domstarpības risināt mediācijas ceļā.
Ko liksim galdā?
Tiesiskuma nodrošināšana ir ļoti svarīga, taču ne mazāk būtiski ir tas, ko mēs ik dienu liekam savā galdā. EP šonedēļ pieņēma rezolūciju, kurā pausts atbalsts EK stratēģijai „No lauka līdz galdam”. Tā paredz padarīt zaļāku un ilgtspējīgāku pārtikas ražošanu, izplatīšanu un arī patērēšanu.
Parlamenta deputāti arī rosināja EK izstrādāt zinātnē balstītas rekomendācijas veselīgākam uzturam, kā arī risināt jautājumu par pārmērīgu gaļas un apstrādātas pārtikas ar augstu sāls, cukura un tauku satura lietošanu.
EP arī vēlas, lai tiktu samazināta pesticīdu lietošana lauksaimniecībā un veicināta bioloģiskā lauksaimniecība.
Eiropas Patērētāju organizācija apsveica EP atbalstu EK stratēģijai, kas esot svarīgs solis, lai ES patērētā pārtika būtu veselīgāka, zaļāka un godīgāka.
„Vairums patērētāju ir gatavi mainīt savus ēšanas paradumus, lai palīdzētu planētai. Bet viņi to nevar izdarīt vienatnē,” teikts organizācijas paziņojumā.
Saharova balvu piešķir Navaļnijam
EP izveidotās Saharova balvas par domas brīvību ieguvējs šajā gadā ir Krievijas opozīcijas politiķis un korupcijas apkarotājs Aleksejs Navaļnijs.
Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli paskaidroja, ka prestižais apbalvojums piešķirts Navaļnijam, jo viņš ir izgaismojis Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma korupciju, bet savas darbības dēļ tika saindēts un ielikts cietumā.
EP deputāts Pēters van Dālens, kurš izvirzīja Navaļnija kandidatūru Saharova balvai, uzskata, ka šī atzinība apliecina Putina neauglīgos centienus apklusināt savus oponentus.
Saharova balvas pasniegšanas ceremonija paredzēta 15. decembrī Strasbūrā, bet Navaļnijs nevarēs ierasties to saņemt, jo atrodas ieslodzījumā Krievijā. Saharova balvai šogad bija nominētas arī afgāņu sievietes un bijusī Bolīvijas pagaidu prezidente Žanīna Anjesa.
