Abu pušu attiecības vēl vairāk sarežģī arī fakts, ka Krievijā svētdien būs Valsts domes vēlēšanas, kuras Kremlis grasās rīkot arī okupētajā Krimā. Pret to ļoti asi iebildusi Ukraina un starptautiskā sabiedrība.
Eiropas Savienība sankcijas pret personām, kuras vainojamas Krievijas agresijā pret Ukrainu, pagarinājusi uz pusgadu, kas nozīmē, ka pēc sešiem mēnešiem Briselei būs jāatgriežas pie šā lēmuma, un jāvērtē, vai šajā laikā ir kas mainījies.
Sankcijas pagarinātas kopumā pret 146 fiziskajām un 37 juridiskajām personām.
Sankciju sarakstā ir, piemēram, Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins, Krievijas prezidenta padomnieks Sergejs Glazjevs un Kremlim pietuvinātais miljardieris Arkādijs Rotenbergs.
Sarakstā esošās juridiskās personas lielākoties ir bāzētas Krimā un promaskavisko kaujinieku sagrābtajās teritorijās Ukrainas austrumos. Sarakstā ir arī Krievijas valstij piederošas kompānijas.
2015.gada februārī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā Krievija un Ukraina slēdza vienošanos par pamieru, kas ietvēra vairākus nosacījumus, piemēram, ka ir jāpārtrauc uguns, Krievijai ir jāatvelk karaspēks no Ukrainas zemes, jāatbrīvo ieslodzītie, taču joprojām nekas nav īstenots līdz galam, un līdz ar to Minskas vienošanās nav pildīta. Konfliktā Ukrainas austrumos šajos gados dzīvību ir zaudējuši 9500 cilvēki.
Izdevums „The Wall Street Journal” vēsta, ka vairāku Eiropas valstu galvaspilsētas tomēr izdara spiedienu, lai sankcijas atvieglotu, jo uzskata – Krievija var palīdzēt Sīrijas konflikta risināšanā.
Slovākija, Ungārija un Grieķija ir to vidū, kas visaktīvāk vēlas panākt, lai Brisele sodu Krievijai mīkstina, norādot arī uz ekonomiskajām problēmām, kuras rada Krievijas atbilde uz Eiropas Savienības sankcijām, proti, noteikts liegums vairākiem eiropiešu pārtikas produktiem.
Sagaidāms, ka Eiropas Savienības līderi sadarbību ar Krieviju pārrunās oktobrī gaidāmajā valstu vadītāju sanāksmē Briselē, kad arī jāsaprot, ko darīt ar ekonomiskajām sankcijām, kas noteiktas pret Krievijas valsti, un kuru spēks beidzas janvārī. Eiropas Savienības liegumi skar dažādas Krievijas jomas, tajā skaitā aizsardzību un enerģētiku.
Krievijā svētdien būs Valsts domes vēlēšanas, kuras Kremlis grasās rīkot arī okupētajā Krimā. Pret to ļoti asi iebildusi Ukraina, sakot, ka Krievija šādi pārkāpj starptautiskos līgumus, kā arī daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis un ASV.
Arī Latvijas Ārlietu ministrija paziņojumā ir norādījusi, ka Krievijas Valsts domes vēlēšanu organizēšana Krimā un Sevastopolē ir prettiesiska, līdz ar to vēlēšanu rezultāti šajos vēlēšanu apgabalos nav atzīstami.
Vēlēšanas noritēs pēc jauktās sistēmas, kas nozīmē, ka 225 deputātus ievēlēti pēc partiju sarakstiem un 225 - no viena mandāta apgabaliem. Okupētajā Krimā un Sevastopolē jau esot izvietoti četri vienmandāta apgabali.
Jau ziņots, ka Krievija 2014.gada martā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kremlī tika parakstīts arī oficiāls dokuments par Krimas un Sevastopoles uzņemšanu Krievijas sastāvā, un visi pussalas iedzīvotāji tika atzīti par Krievijas Federācijas pilsoņiem.
Savukārt kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas, finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm. Savukārt Krievija atbildēja ar pārtikas importa aizliegumu no ES valstīm, kas pamatīgi iedragāja arī Latvijas piensaimniecības nozari.
