Līderi līdz otrdienai pārtrauca sarunas, kurās mēģina tikt ārā no strupceļa un atrast nākamo Eiropas Komisijas vadītāju un kandidātus citiem vadošajiem amatiem.
To pēc 20 stundas ilgušajām sarunām pirmdien, 1. jūlijā, pavēstīja Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska pārstāvis Prebens Āmans, kurš norādīja, ka samits atsāksies otrdien pusdienlaikā.
Iepriekš anonīmi avoti diplomātu aprindās izteicās, ka dalībvalstu līderi tuvojas kompromisa noslēgšanai par bloka augstāko amatu sadali, kas paredzētu uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu nominēt sociālistu kandidātu Fransu Timmermansu.
Tomēr avoti uzsvēra, ka šobrīd vēl nekādi lēmumi nav pieņemti. Saskaņā ar pašreizējo piedāvājumu, kas tapis pēc vairāk nekā 13 stundas ilgušām konsultācijām, kuras ilga visu svētdienas nakti, par Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska pēcteci kļūtu pašreizējā Pasaules Bankas izpilddirektore Kristalina Georgijeva, kas pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju. Savukārt Beļģijas līdzšinējais premjerministrs Šarls Mišels, kurš pārstāv liberāļus, tiktu izvirzīts uz Eiropas Savienības ārlietu dienesta vadītāja amatu.
Bet Manfrēdam Vēberam, kuru uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu izvirzījusi Tautas partija, tiktu Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja krēsls. Turklāt nevis uz 2,5, bet uz visiem pieciem gadiem.
Premjeri no Ungārijas, Polijas, Īrijas kategoriski iebilda pret Timmermansa kandidatūru, uzsverot – iepriekšējā Eiropadomē esot vienojušies nevirzīt nevienu no ''spitzenkandidātiem''. Arī Itālijas premjers iebilda pret šādi Japānas gaiteņos panāktu vienošanās.
Nav izteikta atbalsta arī citām kandidatūrām. Lai varētu virzīt tālāk EK prezidenta amata kandidātu, tam vajag vismaz 21 valsts atbalstu no 28.
"Mēs neesam balsojuši par kādu no variantiem, jo bija skaidrs, ka neviens no šiem variantiem nebūtu ieguvis vairākumu," atklāja Vācijas kanclere Angela Merkele.
Pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona domām, diena tikusi noslēgta ar neveiksmi un neviens nevar būt apmierināts ar šādu rezultātu pēc tik ilgām sarunām. “Nu, mēs esam beiguši savu dienu ar to, ko mēs varētu saukt par neveiksmi, jo gandrīz nekāds risinājuma netika rasts. Es domāju, ka tas ir ļoti slikts priekšstats, ko mēs radām gan par Eiropadomi, gan Eiropu. Tāpēc neviens nevar būt apmierināts ar to, kas tikko notika tik daudzas stundas.
Manuprāt, tas viss rada ārkārtīgi nopietnas problēmas, kas mums būs jārisina nākotnē,” sacīja Makrons.
KONTEKSTS:
Eiropas Komisijas prezidentu nominē dalībvalstis, tātad Eiropadome, bet to apstiprina Eiropas Parlamentā. Jaunais Eiropas Komisijas prezidents savus pienākumus sāks pildīt, sākot no 1. novembra.
Samita sākums bija paredzēts svētdienas vakarā, taču valstu līderu domstarpību dēļ to vairākkārt atlika. Vēlāk Eiropadomes prezidents Donalds Tusks informēja, ka turpinās līderu savstarpējās konsultācijas un kompromiss nav panākts.
Līdz šim kā galveno kandidātu min bijušo Nīderlandes ārlietu ministru un Eiropas Komisijas pirmo viceprezidentu Fransu Timmermansu, taču pret viņa kandidatūru ļoti aktīvi iestājas Polija, Ungārija, Rumānija, kurām nepatīk Timmermansa nostāja par Eiropas likumu nostiprināšanu dalībvalstīs.
