ES iepriekš jau bija liegusi Baltkrievijas lidsabiedrībai "Belavia" izmantot savu gaisa telpu. Bet problēma tāda, ka Īrija joprojām ir tā saucamais lidmašīnu nomas centrs, kura pakalpojumus izmanto arī "Belavia". Medijs "Politico" izpētījis, ka iznomātās lidmašīnas pēc tam dodas uz Baltkrieviju no Āfrikas valstīm un Tuvajiem Austrumiem. Ar šiem reisiem Baltkrievijā, visticamāk, nokļūst cilvēki, kuri pēc tam nelikumīgi cenšas šķērsot ES robežu. Tas ir iemesls, kādēļ šodien spriests par papildu sankcijām pret "Belavia".
"Tas nozīmē, ja "Belavia" iekļauj sankciju sarakstā, tā nesaņem nekādu tehnisko atbalstu, tai nav sadarbības lidojumu, nekā," skaidroja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").
"Ar šo arī vēlamies signalizēt citām lidsabiedrībām, ka, pārvadājot cilvēkus uz Baltkrieviju, zinot, ka viņu mērķis varētu būt tālāk migrēt, vēlamies parādīt, ka mēs Eiropā šīs lidsabiedrības novērojam un mums tas šķiet nepieņemami," atzīmēja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
Īrija, kur atrodas lielākā daļa ES lidmašīnu nomas uzņēmumu, gan iebildusi pret šo ieceri, apgalvojot, ka varētu rasties grūtības ar pašreizējo līgumu laušanu.
"Vēlos uzsvērt, ka neesmu pārliecināts, ka likumīgi varam lauzt spēkā esošos līgumus. Bet noteikti uzskatām, ka turpmāk nevajadzētu slēgt līgumus par papildu lidmašīnu nomu Baltkrievijai," akcentēja Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs.
Amatpersonas ir pārliecinātas, ka Minska izmanto migrāciju, lai sodītu bloka valstis par sankcijām pret režīmu.
"Mēs Eiropā saskaramies ar faktu, ka Lukašenko izmanto bēgļus kā instrumentu, lai izdarītu spiedienu uz Eiropas valstīm. Lukašenko ir nekas cits kā valsts kontrabandas uzņēmuma vadītājs.
Mēs vairs nevēlamies pieļaut, ka aviokompānijas gūst peļņu no bēgļu pārvadāšanas uz Vāciju un citām Eiropas valstīm," paziņoja Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss.
Bēgļi Vācijā iekļuvuši, arī ceļojot pa sauszemi. Kā pagājušajā nedēļā pavēstīja Vācijas federālā policija, kopš augusta no Baltkrievijas caur Poliju valstī ieradušies vairāk nekā 4300 migrantu. Un, ņemot vērā, ka pārkāpēju skaits nemazinās, policijas priekšnieks lūdzis valdību uz laiku ieviest robežkontroli ar Poliju.
Aktivitāte nerimst arī Lietuvā. Aizvadītajā diennaktī robežsargi piespieduši doties atpakaļ uz Baltkrieviju vēl 49 cilvēkus. Nelikumīgo robežšķērsotāju skaitam nemazinoties, valdība talkā nosūtījusi vēl 64 karavīrus.
Saspīlējums starp Baltkrieviju un ES pieņemas spēkā. Minska izraidījusi Francijas vēstnieku Baltkrievijā. Francijas vēstnieks Baltkrievijā Nikolā de Lakosts pameta Minsku svētdien pēc tam, kad Baltkrievijas Ārlietu ministrija paziņoja par diplomāta izraidīšanu.
Minska nepaskaidroja De Lakosta izraidīšanas iemeslu, taču tas varētu būt saistīts ar Francijas vēstnieka atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai un publiski paustajai kritikai par cilvēktiesību stāvokli valstī.
Pagājušajā nedēļā viņš tikās ar Baltkrievijā aizliegtās sabiedriskās organizācijas "Saki taisnību" ("Govori pravdu") pārstāvjiem.
Savā atvadu paziņojumā vēstnieks sacīja, ka Baltkrievijā pavadītais laiks bija grūts, bet neaizmirstams. De Lakosts esot saticis daudzus drosmīgus un garā stiprus baltkrievus, kurus viņš aicināja nezaudēt cerību par labākiem laikiem.
De Lakosts par vēstnieku Baltkrievijā kļuva pagājušajā gada novembrī, bet līdz šim nebija ticies ar valsts autoritāro vadītāju Aleksandru Lukašenko un iesniedzis viņam savu akreditācijas vēstuli.
Polijā dzīvojošais Lukašenko kritiķis un viens no Baltkrievijas opozīcijas līderiem Pāvels Latuško izteica atbalstu De Lakostam.
"Režīms faktiski ir sācis diplomātisko karu pret vienu no ietekmīgākajām valstīm pasaulē – Franciju, kas, starp citu, 1. janvārī pārņems Eiropas Savienības prezidentūru. Vēlos izteikt atzinību Francijas vēstniekam par viņa paveikto Baltkrievijas demokrātiskās kustības atbalstam," Latuško sacīja videopaziņojumā, ko viņš publicēja savā profilā vietnē "Youtube".
Baltkrievija pirmdien paziņoja, ka atsauc uz konsultācijām savu vēstnieku Francijā Igoru Fisenko.
