Jaunajiem Eiropas Komisijas un Eiropadomes prezidentiem šī bija pirmā tikšanās ar Ķīnas vadību, piedalījās ne tikai premjers, bet arī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins.
Sākumā samits bija paredzēts marta beigās, taču to aizkavēja koronavīrusa uzliesmojums. Kopš tā laika attiecības starp abām pusēm ir kļuvušas arvien nospriegtākas, un tā samazinot cerības uz taustāmu progresu, jo īpaši ekonomisko attiecību jomā.
Eiropas un Ķīnas attiecības šobrīd nav īpaši labas. ES politikas veidotāji pārmet Ķīnai dezinformācijas un propagandas centienus, kas saistīti ar koronavīrusa uzliesmojumu. Pekina to nikni noliedz.
Eiropa bažījas par cilvēktiesībām Honkongā un tās autonomiju, jo Ķīna vēlas ieviest tur stingrākus noteikumus ar jauno drošības likumu.
Jau ilgi tiek cerēts uz lēni topošo ES-Ķīnas investīciju līgumu, kam vajadzētu atrisināt situāciju, kad Ķīnas uzņēmumiem ir plaša pieeja Eiropas vienotajam tirgum, bet Eiropas uzņēmumu pieeja Ķīnas tirgum tiem dažādi ierobežota.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena par samitu atzina - “lai pabeigtu sarunas pie investīciju līguma, mums nepieciešama skaidra Ķīnas apņemšanās par valsts īpašumā esošo uzņēmumu rīcību, caurspīdīgumu subsīdiju jautājumā un skaidrību par piespiedu tehnoloģiju pārņemšanu”.
Biznesa laikraksts “Financial Times” raksta, ka uzņēmēju un diplomātu cerības uz ekonomiskām reformām Ķīnā, kas nāktu par labu ES uzņēmumiem, kuri vēlas iekļūt Ķīnas tirgū, šobrīd gaist, jo Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins pastiprina valsts kontroli pār vietējo ekonomiku. Tāpēc ES nav lielas cerības uz progresu abu pušu ekonomiskajā sadarbībā.
Arī Eiropas politikas centra vadītājs norāda uz ievērojamu noskaņojuma maiņu ES uzņēmumos, tostarp Vācijā, kur eksportētāji joprojām ir īpaši atkarīgi no Ķīnas ekonomikas. Iepriekš bija cerības, ka Ķīnas “nepareizā” rīcība ar laiku mainīsies, bet tagad uz to vairs necer. Pat lielākie globalizācijas optimisti tagad saprot, ka Ķīna rīkojas brutāli.
Tas gan nenozīmē, ka ES sāks tāda veida protekcionisma politikas programmu, kuru īsteno ASV prezidents Donalds Tramps.
Tas, ko Eiropa dara, ir labi redzams pēc pagājušajā nedēļā Komisijas publiskotā plāna, kas Briselei piešķir tālejošas jaunas pilnvaras cīnīties pret negodīgām subsīdijām, kuras Ķīna un citas ne Eiropas valstis sniedz tiem saviem uzņēmumiem, kas vēlas piedalīties ES iepirkumos vai veikt Eiropas uzņēmumu iegādi.
Eiropa arī plāno pastiprināt investīciju pārbaudi - dalībvalstis, tostarp Francija un Spānija - ir jau pastiprinājušas noteikumus, lai aizsargātu stratēģiskos aktīvus no ārvalstu pircējiem. Šī Eiropas stratēģija gan veidota ne tikai domājot par Ķīnu, bet arī par ASV un nākotnē arī Lielbritāniju, kas izstājusies no ES.
