Apvienotā Karaliste izstājās no ES šī gada 31. janvārī, un pārejas periods pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES beigsies 31. decembrī. Līgums stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra.
Vienošanās nozīmē, ka pēc 1. janvāra, kad Lielbritānija aizies arī no Eiropas Savienības muitas savienības un vienotā tirgus, tirdzniecības tarifu nebūs. To ieviešana tika uzskatīta par lielāko draudu abu pušu tirdzniecībai un biznesam. Tomēr uzņēmējiem tik un tā būs jārēķinās ar papildu birokrātiju.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena aizvadīto mēnešu “Brexit” sarunas raksturoja kā “garu un līkumainu ceļu”, vienošanos – kā “taisnīgu” un “sabalansētu”. Viņa paziņoja – “ir laiks “Brexit” atstāt aiz muguras.”
“Tagad ir laiks pāršķirt lapu un skatīties nākotnē. Apvienotā Karaliste mums ir trešā valsts, taču tā joprojām ir uzticams partneris. Mēs esam seni sabiedrotie. Mums ir kopīgas vērtības un intereses,” sacīja Urzula fon der Leiena.
"Mēs esam parakstījuši pirmo tirdzniecības vienošanos par nulles tarifiem un nulles kvotām, kāda jebkad panākta ar ES," teikts Lielbritānijas valdības paziņojumā.
Tajā norādīts, ka "šī vienošanās ir lielākā divpusējā tirdzniecības vienošanās, kādu parakstījusi katra no pusēm, un tā aptver tirdzniecību, kuras apmērs 2019. gadā bija 668 miljardi sterliņu mārciņu".
"Tas nozīmē, ka 2021. gada 1. janvārī mums būs pilnīga politiskā un ekonomiskā neatkarība," uzsvērusi Lielbritānijas valdība.
Arī Lielbritānijā premjers Boriss Džonsons teica, ka Lielbritānija paliks Eiropas Savienības “sabiedrotā”, vienlaikus uzsverot, ka četrus ar pusi gadus pēc “Brexit” referenduma Londona ir “atguvusi kontroli” pār savām robežām un likumiem.
“No 1. janvāra mēs esam ārā no muitas savienības un vienotā tirgus. Lielbritānijas likumus pieņems tikai Lielbritānijas parlaments, tos interpretēs britu tiesneši, kas sēž britu tiesās, un Eiropas Savienības tiesas jurisdikcija beigsies,” sacīja Boriss Džonsons.
Abu pušu sarunvedēji ir strādājuši līdz vēlai naktij, lai beidzot rastu kopsaucēju jautājumos par nozvejas kvotām un godīgu konkurenci. Zvejas noteikumi ir bijis viens no sarežģītākajiem jautājumiem šajās tirdzniecības sarunās. Lai gan šī nozare veido ne pārāk lielu īpatsvaru ekonomikā, tā tik un tā nodrošina darbu un iztiku daudziem piekrastes iedzīvotājiem.
Vienošanās teksts, divus tūkstošus lappušu biezs, 24. decembra vakarā gan vēl nebija publicēts, tādēļ detaļas vēl nav skaidras. Bet ir zināms, ka Lielbritānijas valdība nolēmusi, ka vairs nepiedalīsies “Erasmus” studentu apmaiņas programmā.
Vēlāk par līguma ratifikāciju būs jābalso Eiropas Parlamenta deputātiem. Viņi iepriekš ir paziņojuši, ka šogad ratifikācija vairs nav iespējama, jo tam ir atlicis pārāk maz laika.
Turpretī Lielbritānijas valdības pārstāvji iepriekš ir izteikušies, ka viņu valsts parlamentā šogad tiks sasaukta ārkārtas sēde, lai deputāti varētu paust savu nostāju par tirdzniecības līgumu. “Sky News” vēsta, ka britu parlamenta sēde par vienošanās apstiprināšanu varētu sasaukt 30. decembrī.
Britu valdības pārstāvji norādījuši, ka viss, kas tika solīts 2016. gadā “Brexit” referenduma laikā un iepriekšējās vēlēšanās, ir nodrošināts.
Savukārt fon der Leiena norādīja, ka Brisele turpinās sadarboties ar Lielbritāniju visās jomās, kurās tām ir kopīgas intereses, piemēram, cīņā ar klimata pārmaiņām, enerģētikas, drošības, transporta jomās.
Vienošanās panākta tikai septiņas dienas pirms breksita pārejas perioda beigām, pēc kura bezvienošanās gadījumā ar 1. janvāri starp abām pusēm stātos spēkā muitas tarifi, radot haosu uz Lielbritānijas robežām ar Eiropas Savienību.
Preses konferencē Londonā, vēršoties "pie mūsu ES draugiem un partneriem", britu premjers Boriss Džonsons uzsvēra, ka vienošanās nozīmē "jaunu stabilitāti un noteiktību attiecībās, kas dažkārt bijušas kaprīzas un sarežģītas".
Lielbritānijas premjers solīja, ka "mēs būsim jūsu draugs, jūsu sabiedrotais, jūsu atbalstītājs un – to patiešām nekad nevajag aizmirst – jūsu tirgus numur viens".
Pašā Lielbritānijā ceturtdienas notikumi atkal uzjundījuši jautājumu par Skotijas neatkarību. Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena paziņoja, ka “Brexit notiek pret Skotijas gribu” un “ir pienācis laiks iezīmēt [Skotijas] nākotni kā neatkarīgai Eiropas nācijai”.
KONTEKSTS:
Lielbritānija un Eiropas Savienība (ES) ir atsākušas sarunas par jauno tirdzniecības līgumu, kam jāregulē abu attiecības jau no 1. janvāra. Tikmēr Eiropas Komisija (EK) jau publiskojusi rezerves rīcības plānu gadījumam, ja Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes sarunas par nākotnes tirdzniecības attiecībām noslēgsies bez vienošanās.
Lielbritānija 2020. gada 31. janvārī formāli atstāja ES, taču līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attiecas visi ES noteikumi.
