''Pamatēdiens'' trešdienas vakariņās Zalcburgā bija migrācija. Eiropas Savienības valstu premjeriem, kancleriem un prezidentiem bija jāmēģina ievirzīt situāciju konstruktīvā gultnē. Īsi pirms sēsties pie galda, Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks publiski atgādināja, ka Eiropā tagad ierodas mazāk iebraucēju nekā pirms 2015.gada migrācijas krīzes sākuma, tādēļ runāt par ārkārtas situāciju būtu nevietā.
“Tā vietā, lai gūtu politisko labumu no esošās situācijas, mums ir jākoncentrē uzmanība uz to, kas darbojas, un tas vienkārši jāturpina. Mēs vairs nevaram būt sadalīti tajos, kuri vēlas atrisināt nelegālo migrācijas plūsmu jautājumu, un tajos, kuri vēlas spēlēt politiskās spēles,” sacīja Tusks.
Diskusijas ilga nedaudz pāri pusnaktij, kas šādās sanāksmēs nav pārāk ilgi.
Par pozitīvo piemēru tagad tiek minēta Ēģipte, kas ir spējusi krasi ierobežot migrantu plūsmu. Tādēļ Eiropas valstu politiskie līderi vēlas pastiprināt sadarbību ar Arābu līgas valstīm, sarīkojot ar tām nākamgad īpašo sanāksmi.
Noprotams, ka ieceres būtība ir maksāt Ēģiptei, Marokai, Alžīrijai un Tunisijai naudu, lai tās palīdzētu apturēt potenciālos migrantus no Vidusjūras šķērsošanas, līdzīgi, kā to dara Turcija.
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) saka, ka visiem pie galda šī ideja likās pieņemama. Pamazām mainās arī pieeja pret to, ko darīt ar bēgļiem, kuriem Eiropā patiešām pienākas patvērums.
“Un izkristalizējas apmēram tāds, ka - vai nu ņemiet, vai maksājiet. Tā kā es varu teikt, ka ir valstis, kuras saka: mēs labāk maksāsim. Šobrīd tas nav aprunāts detaļās, bet šai virzībai diskusijās, acīmredzot, būs jāgatavojas. Un tur jau ir tie argumenti, ka var jau kāds ņemt pretī, bet vajag arī saprast, ka viņu mērķu zemes tāpat paliek pavisam citas, nevis tās, kas atrodas šajā Eiropas pusē, kur mēs dzīvojam,” pauda Kučinskis.
Joprojām gaida Londonas skaidru nostāju
Kad pulkstenis jau tuvojās pusnaktij, vārds tika dots Lielbritānijas premjerei Terēzai Mejai. Viņa informēja pārējos par to, kā “Brexit” sarunas attīstās no Londonas skatupunkta. Šī jau ir otrā reize dažu mēnešu laikā, kad Meja ierodas Zalcburgā. Vasarā viņa šajā pilsētā tikās ar Austrijas kancleru, kā arī Igaunijas un Čehijas premjeru, un arī klausījās operu klasiskās mūzikas festivālā.
Šoreiz operas apmeklējums programmā nav paredzēts, bet sarunas par izstāšanās procesu gan. Pārējā Eiropa joprojām gaida no Londonas skaidru nostāju vairākos jautājumos. Tomēr visu sarežģī iekšpolitiskā nestabilitāte Mejas vadītajā Konservatīvajā partijā. Lai gan abas puses arvien skaļāk pauž gatavību meklēt kompromisus, laika kļūst arvien mazāk.
Vienošanās ir jāpanāk vēl šā gada rudenī. Kučinskis bija cerīgs, ka to izdosies panākt: “Kad tuvojas šie atskaites periodi, tad parasti sapratne rodas daudz lielāka. Ir iestrēdzis šis Ziemeļīrijas robežas jautājums. Un tas ir Lielbritānijas rokās, jo tur tāda īsta piedāvājuma vēl nav. Pārējos jautājumos es ceru uz progresu līdz oktobrim.”
Bet jau tagad ir skaidrs, ka visus jautājumus oktobra galotņu tikšanās laikā atrisināt neizdosies. Tādēļ jau tagad ir zināms, ka novembrī Briselē notiks papildu “Brexit” samits.
