Īpaši aktīvi bijuši vēlētāji Vācijā. Latvijā EP vēlēšanās piedalījās 33,51% balsstiesīgo – arī vairāk nekā iepriekšējās EP vēlēšanās.
Politoloģe Iveta Kažoka diskusijā “ES mājā” uzsvēra atzina, ka priecē tas, ka vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās vairs nemazinās. Ja panākts aktivitātes kāpums lielākajā valstu daļā, kaut kas cilvēkus ieinteresējis Eiropas tēmās.
Politoloģe Lelde Metla-Rozentāle diskusijā atzina, ka Latvijā labāki rezultāti sasniegti, pateicoties lielākai vēlētāju aktivitātei Rīgā un Vidzemē.
Saskaņā ar aptaujām šajās vēlēšanās sliktāki rezultāti būs Eiropas Tautas partijai (ETP) un sociāldemokrātiem, kam abiem kopā EP vairs varētu nebūt 50% balsu.
❗️Jaunā Parlamenta sasaukuma projekcija (atjaunināts plkst. 22:19 LV laiks)
— Eiropas Parlaments (@Europarl_LV) May 26, 2019
(Projekcija aprēķināta, izmantojot pieejamo vēlēšanu rezultātu apkopojumu, par pamatu ņemot aizejošā EP struktūru.)
? Projekcija tiks atjaunināta vakara gaitā: https://t.co/DQqeVhTnzs pic.twitter.com/Cpjox2wwqT
Tas varētu apgrūtināt lēmumu pieņemšanu jautājumos, piemēram, par nākamajiem EP un Eiropas Komisijas vadītājiem, uzskata Kažoka.
Tikmēr politoloģe Žaneta Ozoliņa lēsa:
lai arī ETP un sociāldemokrāti vairs nebūs "galvenās spēles noteicējas", arī pārējām grupām nav pietiekami daudz balsu, lai tās ietekmētu rezultātus.
"Šis abas vienības būs diezgan būtiskas un noteiks toni EP," sprieda Ozoliņa.