Pirms diviem gadiem Francijā tika pieņemts likums, lai nodrošinātu to, ka visi plastmasas vienreiz lietojamie trauki tiktu aizstāti ar traukiem, kas ražoti no bioloģiskas izcelsmes izejmateriāliem. Šis likums, kurš stāsies spēkā 2020. gadā, ir daļa no ambiciozā plāna – ''Enerģijas pāreja zaļai izaugsmei'', un tā mērķis ir padarīt daudz efektīvākus Francijas ieguldījumus cīņai pret klimata pārmaiņām. Tāpat pirms diviem gadiem Francijā stājās spēkā aizliegums veikalos bez maksas un arī par maksu izplatīt plastikāta iepirkuma maisiņus.
Tagad Francijas valdība ir nolēmusi spert nākamo soli. Kā intervijā laikrakstam „Journal du Dimanche” norādījusi ekoloģiskās pārejas ministre Brune Puarsone (Brune Poirson) ar kara pieteikšanu plastmasai ir par maz, tāpēc ir nepieciešams pilnībā pārveidot Francijas ekonomiku. Tieši tāpēc
ir izstrādāts jauns plāns, kas paredz, ka produkti ar pārstrādājamu plastikāta iepakojumu varētu maksāt par aptuveni 10 procentiem mazāk nekā tradicionālā iepakojumā.
Pēc ministres vārdiem, brīdī, kad nepārstrādājams plastikāta iepakojums maksās kaut nedaudz dārgāk, radīsies iespēja pamazām tikt vaļā no pārlieku lielā iepakojuma daudzuma. Šis ir tikai viens no turpmākajos gados paredzētajiem soļiem, starp kuriem ir arī plastmasas pudeļu depozīta sistēmas ieviešana.
Intervijā radiostacijai RTL organizācijas ''Zero Waste France'' vadītāja Flora Berlingena (Flore Berlingen) ir paudusi cerību, ka uzņēmumi atsauksies šim aicinājumam un galu galā nebūs tā, ka cietēji ir patērētāji:
''Mēs zinām, ka okeānos piecdesmit gados būs vairāk plastmasas atkritumu nekā zivju. Eiropā katru gadu plastmasas atkritumu skaits ūdeņos pieaug par 10 miljoniem tonnu. Mēs pieņemam otrreizējai lietošanai stikla pudeles, bet būtu aktīvāk jāpievēršas tieši plastmasas pudeļu pārstrādāšanai.''
Flora Berlingena arī norāda, ka plastmasas pudeļu pārstrādāšana nenoliedzami ir nepieciešama, taču daudz nozīmīgāk ir cīnīties pret visu plastikāta iepakojumu apjoma palielināšanos. Šeit jāpiemin, ka Francijā tiek pārstrādāta tikai aptuveni ceturtā daļa no plastikāta izstrādājumiem – pārējie nonāk legālās un nelegālās izgāztuvēs. Lai cīnītos ar šo situāciju, Francijas valdība vēlas palielināt nodokļus atkritumu aprakšanai izgāztuvēs, vienlaicīgi samazinot nodokļus atkritumu pārstrādei.
Daudz piesardzīgāk pret valdības ierosinājumiem attiecas plastikāta iepakojuma ražotāji, kuri norāda, ka, piemēram, jogurtam pārstrādātā plastikāta iepakojumu joprojām nav. Tieši tāpēc sabiedrībai īpaši nav iespēju izvēlēties.
Kā televīzijas sabiedrībai ''Al Jazeera'' norādījis Parīzes piepilsētas Korbevuā padomes loceklis un vides aktīvists Arašs Derambaršs, lai pilnībā atteiktos no plastikāta iepakojuma, būs nepieciešams laiks, taču tam ir nepieciešama arī politiskā un pilsoniskā griba:
''Tam būs nepieciešams laiks. Lai tas notiktu, ir jāsākas kādai globālai kustībai gan pilsoņu, gan politikas veidotāju vidū. Un, protams, arī starp uzņēmējiem. Tas tāpēc, ka lobistiem joprojām ir milzīga ietekme. Tieši tāpēc ir nepieciešams, lai politiķi pateiktu šiem lobistiem: „ Nē, bet mēs palīdzēsim jums darīt kaut ko citu”.''
Jau tagad Francijas valdība aktīvi domā par to, kā veicināt atbalstu dažādiem jaunuzņēmumiem, kuri piedāvā izstrādāt un ražot alternatīvus, bet pagaidām joprojām dārgākus iepakojuma veidus.
Piemēram, no cukurniedrēm ražotas pudeles, kas vizuāli atgādina plastmasas pudeles, taču ir spējīgas pārstrādāties apkārtējā vidē un tiek sauktas par „vegānu pudelēm”. Vai arī puķupodus, kuri ražoti no jūras aļģēm. Sagaidāms, ka tuvāko mēnešu laikā tādi lielveikalu tīkli kā ''Carrefour'' un ''Leclerc'' plāno pārtraukt arī plastmasas kokteiļu salmiņu tirdzniecību. Daudzviet Francijā jau tagad kā alternatīva tiek izmantoti, piemēram, salmiņi no bambusa.
Jāatgādina, ka šī gada sākumā Eiropas Komisija nāca klajā ar savu stratēģiju plastikāta produktu un to radītā piesārņojuma mazināšanai turpmākajiem 10 gadiem. Jaunā stratēģija paredz, ka līdz 2030. gadam visam plastikāta iepakojumam iekšējā tirgū ir jābūt vai nu atkārtoti lietojamam vai viegli pārstrādājamam. Kā gada vidū norādīja plaša uzņēmēju, varas iestāžu un vides aizstāvju nevalstisko organizāciju koalīcija, pārstrādājamā plastikāta tirgus neattīstīsies līdz brīdim, kamēr regulatori neieviesīs prasības par obligātu minimālo pārstrādāto materiālu apjomu jaunajos produktos. Petīcijas autori norāda, ka, lai inovētu un paplašinātu dažādu produktu savākšanas, šķirošanas un pārstrādāšanas spējas Eiropas Savienības līmenī, ir nepieciešamas aptuveni 10 miljardu eiro lielas investīcijas.
