Francijas politiķi to nepasaka skaļi, taču likumprojekti, kā to uzsver arī vairāki Rietumu mediji, visticamāk, ir ļoti konkrēti mērķēti pret Krievijas mediju "Russia Today" (RT), kas aizvadītajā gadā sāka raidīt Francijā. Likumprojekti arī pieprasa sociālajam tīklam "Facebook", "Twitter" un citām sociālo mediju platformām atklāt to uzņēmumu nosaukumus, kas sponsorē saturu, un izveidot preses ētikas padomi, kuru vadītu bijušais ziņu aģentūras AFP vadītājs Emanuels Hūgs.
Francijas opozīcija gan kritizē šos likumprojektus, sakot, ka tas esot mēģinājums radīt "domu policiju", un norāda, ka spēkā jau ir viens likums, pieņemts 1881.gadā, kas aizsargā politiķus un citus pilsoņus no apmelošanas. Kritiķi saka, ka tiesneši var tikt pakļauti nepateicīgam uzdevumam izlemt, kas ir patiess un kas ne, un norāda uz risku, ka tiesas var tikt izmantotas politiskās spēlēs.
Francijas kultūras ministre Fransuāza Nīsena norādīja, ka šie likumprojekti nekādi neietekmē un neierobežo tiesības uz vārda brīvību.
Iepriekšējās likumprojektu versijas parlamenta apakšpalātā Nacionālajā asamblejā apstiprināja jau jūlijā, bet Senāts tās noraidīja.
Tagad apstiprinātie likumprojekti atkal tiks nodoti atpakaļ apstiprināšanai Senātam, kurā, tiesa, ir spēcīga opozīcija.
Gluži kā virkne citu valstu, arī Francija vēl aizvadītajā gadā nokļuva uzmanības lokā ar iespējamu Krievijas iejaukšanos prezidenta vēlēšanās ar nolūku atbalstīt galēji labējo, eiroskeptisko Marinu Lepēnu, kura tobrīd cīnījās par varu ar centrisko, Eiropas Savienību atbalstošo Emanuelu Makronu. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā internetā izplatījās baumas, ka Makrons ir gejs un viņam ir slepens bankas konts Bahamās. Makrons visus apgalvojumus noraidīja, nodēvējot tos par Krievijas mediju un Francijas galēji labējo izplatītiem meliem.
Kāds bija uzlauzis arī Makrona elektronisko pastu un nopludinājis viņa sarakstes, kuru saturu viņš aicināja Francijas medijus nepārpublicēt, lai neatbalstītu Kremļa sponsorēto mediju darbības. Galu galā Makrons savos priekšvēlēšanu pasākumos liedza akreditāciju Krievijas varas atbalstītajiem kanāliem „Sputnik” un „RT”, sakot, ka šie mediji nebeidzami izplata viltus ziņas. Krievija reaģēji asi, sakot, ka tā ir vēršanās pret preses brīvību.
