2015. gada 13. novembra vakarā deviņi grupējuma “Islāma valsts” džihādisti īstenoja koordinētus uzbrukumus pie futbola stadiona “Stade de France'', koncertzālē “Bataclan” un Parīzes bāros un restorānos, nogalinot 130 cilvēkus, bet vēl 490 ievainojot.
Gandrīz sešus gadus pēc Francijas vēsturē asiņainākajiem terora aktiem trešdien īpaši izveidotā tiesas zālē Parīzē sākās prāva pret 20 apsūdzētajiem, kurus uzskata par 13. novembra uzbrukumu plānotājiem, īstenotājiem un līdzdalībniekiem.
Apsūdzētie ir 20 līdz 40 gadus veci vīrieši, kuri visi tiek vainoti terorisma līdzdalībā, tos plānojot, gādājot bumbas un galu galā arī iedarbinot spridzekļus.
12 no 20 apsūdzētajam var tikt piespriests mūža ieslodzījums, ja viņi tiks atzīti par vainīgiem. Seši apsūdzētie tiek tiesāti aizmuguriski. Tiesas priekšā reāli stāsies 14 apsūdzētie, kuru vidū būs arī vienīgais izdzīvojušais uzbrucējs – Beļģijā dzimušais Salāhs Abdeslāms, kuru arestēja Briselē četrus mēnešus pēc uzbrukumiem Parīzē. Abdeslāmam uzbrukumu laikā vajadzēja detonēt vesti ar sprāgstvielām, bet toreiz 25 gadus vecais vīrietis pārdomāja un neuzspridzinājās.
Līdz šim Abdeslāms ir atteicies sadarboties ar Francijas varasiestādēm. Viņš pārsvarā klusēja arī atsevišķā prāvā Beļģijā. Tās laikā Abdeslāms paziņoja, ka viņš paļaujas tikai un vienīgi uz Allāhu, kā arī apsūdzēja tiesnešus neobjektivitātē.
Paredzēts, ka Abdeslāmam savas liecības Parīzes tiesā būs jāsniedz janvārī, taču nav zināms, vai viņš runās.
Vēl sešus apsūdzētos tiesās aizmuguriski. Tiek uzskatīts, ka pieci no viņiem ir nogalināti rietumvalstu militārajās operācijās Sīrijā un Irākā, bet vēl viens atrodas cietumā Turcijā.
Parīzes terora aktu koordinatoru Abdelhamīdu Abaūdu Francijas policija nogalināja piecas dienas pēc Parīzes uzbrukumiem.
Septembra beigās tiesa sāks uzklausīt 350 terora aktos izdzīvojušo, kā arī bojāgājušo tuvinieku liecības.
Paredzams, ka tas būs emocionāli smags un sarežģīts laiks cietušo un bojā gājušo tuviniekiem, kuriem nāksies vēlreiz pārdzīvot zaudējumu.
Tiesas prāvā nolēmis uzstāties arī Žoržs Salīns, kura meitu Lolu nogalināja uzbrukumā koncertzālei “Bataclan”, kur dzīvību zaudēja kopumā 90 cilvēku.
“Lola ir viena no 13. novembra uzbrukumu upuriem, tāpēc es negribu, ka viņa nav pārstāvēta šo slepkavu tiesā,” savu lēmumu skaidro vīrietis.
Ljēžas Universitātes Beļģijā kriminoloģijas profesors Mikaels Dontīns uzskata, ka šī prāva apliecinās likuma varas spēku demokrātiskās sabiedrībās.
“Tā ir iespēja parādīt visiem radikāļiem, ka tādā valstī kā Francija pastāv tikai viens likums – demokrātiskas sabiedrības likums, cilvēku likums, un neviens nevar justies augstāks par to. Šai prāvai būs ļoti nozīmīga simboliskā nozīme. Katra terorista mērķis, īstenojot uzbrukumus, ir panākt iedomātu taisnīgumu. Bet taisnīgums tiks panākts tiesas procesā Parīzē,” Dontīns sacīja sarunā ar raidsabiedrību “France24”.
Paredzēts, ka tiesa spriedumu nolasīs nākamā gada 24. un 25. maijā.
