Francija pašlaik pilda Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumus, un līdz ar situācijas saasināšanos pie Ukrainas robežas skaidrs, ka ārpolitikas jautājumiem tiks pievērsta liela uzmanība arī Francijas priekšvēlēšanu kampaņā. Ukrainas tēma visai neierasti pēdējā laikā dominē Francijas laikrakstu pirmajās lapās.
Makrona konkurentes
Ik vakaru slavenais Eifeļa tornis iemirdzas Eiropas Savienības karoga krāsās, tādējādi atgādinot, ka Francija šo pusgadu būs Eiropas Savienībā prezidējošā valsts. Skaists akcents pilsētas sejā, bet arī liek aizdomāties, cik sarežģīts periods šis ir politiķiem, jo jau aprīlī Francijā būs prezidenta vēlēšanas.
Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta paredzēta 10. aprīlī, un kandidātu pilnīga oficiālā izziņošana vēl gaidāma marta sākumā.
Taču franču medijos jau pilnā sparā sākušās prognozes un diskusijas par to, kas būs pie varas nākamos piecus gadus.
Lielākās izredzes uz panākumiem pagaidām prognozē pašreizējam prezidentam Emanuelam Makronam, bet kā viņa sīvākās iespējamās sāncenses tiek minētas republikāņu izvirzītā Ildefransas reģionālās padomes priekšsēdētāja Valērija Pekresa un galēji labējā politiķe Marina Lepēna, ar kuru Makrons sīvi cīnījās jau iepriekšējā reizē 2017. gadā.
Prezidents vēl nav oficiāli paziņojis par kandidēšanu
Savukārt bijušais žurnālists un labēji radikālais Ēriks Zemūrs, kuru arī uzskata par potenciāli spēcīgu konkurentu Makronam, jau iepinies skandālos par rasistiskiem izteikumiem, bet viņa komunikācijas padomnieku apsūdz izvarošanā.
Medijos pavīdējušas ziņas, ka Makrons šajās dienās varētu izsludināt savu kandidatūru, taču viņa preses pārstāvis to noliedzis, sakot, ka šis nav īstais laiks, kamēr Ukrainas krīze un Covid-19 omikrona paveida izplatība ir pārņēmusi prezidenta dienas kārtību.
Makrona konkurenti pārmet, ka tādejādi viņš novilcina laiku un izmanto medijus, lai celtu savu popularitāti, izvairoties tajos parādīties kā prezidenta kandidāts.
Galvenā uzmanība būs veltīta iekšpolitikas jautājumiem
Franču vēlētāji pagaidām vēl nogaidoši, un nesteidzas ar prognozēm.
“Tas, ko varu teikt, ka pagaidām tādas īstas debates vēl nav sākušās. Daži kandidāti ir parādījušies, bet nav daudz, kas uzjautrinātu. Ja, nu vienīgi paskatīsieties kreiso programmu, tā ir galīgi smieklīga.
Ir kandidāti, kuri ir nopietni, bet ir arī tādi, kas strīdās strīdēšanās pēc. Kad nāks tuvāk vēlēšanas, tad jau sāksies mazliet nopietnākas debates par ekonomiku, vides aizsardzību, Eiropu un tā tālāk,” spriež kāds Parīzes iedzīvotājs.
“Ceru, ka būs pozitīvas izmaiņas uzņēmumiem, uzņēmējiem, kuriem šogad klājās ļoti grūti, bija ļoti daudz izdevumu, es ceru, ka būs lielāki pabalsti.
Ļoti daudzi veikali ir slēgti. Cilvēkiem ir grūti. Daudz tiek runāts par atalgojuma celšanu, bet es gribētu, lai būtu kādi konkrētāki un neatkarīgāki risinājumi,” stāsta parīziete Konstance.
“Pagaidām vēl nav liela izvēle. Kampaņa vēl īsti nav sākusies. Man jāteic, man vēl nav īsti viedokļa, es vēl gaidu,” spriež galvaspilsētas iedzīvotāja Žaklīna.
Šajās vēlēšanās frančiem, protams, aktuālākie kā vienmēr būs iekšpolitikas jautājumi.
“Patlaban jautājumi, kas ir bijuši diskusijās, ir izglītība, arī imigrācija ir augstu dienas kārtībā. Arī Eiropas Savienības lietas parādās, jo Francija patlaban ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts un Makrons pats izvirza šos jautājumus. Bet būtībā visvairāk patlaban dominē iekšpolitika,” secina “Sciences Po” starptautisko studiju centra pētniece Emilija Pundzūte-Galuā.
Arī Covid pandēmija un tas, kā vara spējusi ar to tikt galā, neizbēgami būs viens no atskaites punktiem, bet, kā norāda pētniece, Makrona visai augstais reitings parāda, ka šajā ziņā viņam ir atbalsts sabiedrībā.
Francija uzskata sevi par Eiropas Savienības līderi
Tomēr arī ārpolitika debatēs netiks piemirsta.
“Francija turpinās būt nozīmīgs spēlētājs starptautiskajās attiecībās, un Francija sevi uzskata par Eiropas Savienības līderi, tāpēc ir ļoti nobažījusies par notiekošo Ukrainā un Krievijā.
Pilnīgi noteikti šie jautājumi būs svarīgi arī nākamajam prezidentam. Šie jautājumi tiks uzdoti, kad sāksies lielās kandidātu debates,” norāda Pundzūte-Galuā.
Francijas prezidenta vēlēšanām uzmanīgi seko līdzi arī Latvijas vēstniecībā Francijā, cerot uz Latvijas interesēm veiksmīgāko iznākumu.
“Francija tradicionāli ir bijusi un turpina sevi uzskatīt par pasaules mēroga lielvalsti ar ļoti plašu interešu loku, kas protams, drošības situācija Eiropas austrumos ir viens no jautājumiem, kas viņus uztrauc , bet tas nav vienīgais, es ļoti gribētu, lai šis sapratnes līmenis saglabātos un ideālā gadījumā vēl palielinātos,” atzīst Latvijas vēstnieks Francijā Eduards Stiprais.
