Delakosts bija ieradies Rīgā un dalījās savā pieredzē, kā arī vērojumos par to, kā situācija varētu attīstīties.
Lukašenko apvainojies
Ar vēstnieku Delakostu tikšanās notiek Francijas vēstniecībā Rīgā. Te viņš iegriezies, lai satiktos ar kolēģiem un cilvēkiem, kas strādā ar Baltkrievijas jautājumiem.
Delakosts ir viens no tiem Rietumeiropas valstu vēstniekiem, kuriem Aleksandra Lukašenko režīms pērn lika pamest valsti.
Šī ziņa aplidoja gan Franciju, gan pasauli. Uz atvadām vēstnieks ierakstīja video vēstījumu baltkrievu valodā “Twitter” tīklā, aicinot baltkrievu tautu nepadoties un nezaudēt cerību.
French Ambassador Nicolas de Lacoste addressed the Belarusian people before leaving: "We urge you to never give up hope for better days." I am attaching the video below. Thank you, Ambassador, for using the Belarusian language in your speech. France is a good friend and supporter pic.twitter.com/KQ5pb1HGam
— Hanna Liubakova (@HannaLiubakova) October 18, 2021
Par iemeslu viņa izraidīšanai tika minēts tas, ka savu akreditācijas vēstuli vēstnieks iesniedza nevis Aleksandram Lukašenko, ko Francija neatzīst par Baltkrievijas prezidentu, bet gan Baltkrievijas ārlietu ministram Vladimiram Makejam.
“Es atstāju Minsku aizvadītā gada 16. oktobrī, un nākamajā dienā mani iecēla par Francijas īpašo sūtni darbā ar Baltkrievijas jautājumiem.
Tagad strādāju no Lietuvas un turpinu Minskā iesākto – īstenoju sadarbību starp Francijas valdību un demokrātiskajiem spēkiem, kas cīnās par demokrātiju Baltkrievijā. Mums ir milzum daudz kontaktu gan ar opozīcijas līderiem, gan baltkrievu diasporu, kas tagad dzīvo Lietuvā, Polijā arī Francijā.”
Ar Lukašenko nav un nebūs nekāda dialoga
Pieredzējušais vēstnieks, kurš iepriekš strādājis arī Maskavā, atzīst, ka šobrīd spriedze Eiropā ir liela, un visi pūliņi, ko pieliek arī Francija, ir veltīti tam, lai paliktu uz diplomātijas ceļa.
“Ja mēs paskatāmies uz Eiropu pēdējo 30, 35 gadu griezumā, tad šie draudi vienmēr ir bijuši, un arī patlaban izaicinājumi ir lieli gan no Krievijas, gan Baltkrievijas puses, piemēram, runājot par migrācijas konfliktu, kas notika uz Eiropas Savienības robežām.
Un šajos spriedzes laikos, es zinu, ka vēl visi diplomātiskie līdzekļi nav izsmelti. Francijas prezidents, ASV līderi, Eiropas Savienība dara visu iespējamo, lai šo situāciju risinātu.”
Vēstnieks uzsver, ka nav iespējams dialogs ar Lukašenko, kurš pārkāpis visas civilizētās pasaules normas.
“Eiropas Savienība pēc 2020. gada augusta vēlēšanām nolēma neatzīt Aleksandru Lukašenko, jo vēlēšanu rezultāti bija safabricēti.
Tāpēc mums nav un nebūs nekāda dialoga ar Lukašenko, kamēr nenotiks mūsu prasītās reformas – politieslodzīto atbrīvošana, dialogs ar pilsonisko sabiedrību un jaunas starptautiski atzītas vēlēšanas,” norāda Delakosts.
“Savukārt Krievija ir sarežģīts partneris. Francija uzskata, ka dialogam ar to ir jābūt stingram, bet atvērtam, jo citas iespējas nav pat tad, ja to nepavisam nav viegli izdarīt.”
Nav zaudējis cerību atgriezties Baltkrievijā
Baltkrievijā ir palikuši pārējie Francijas vēstniecības darbinieki, un ar viņiem nemitīgi tiek uzturēti sakari. Strādājot Minskā, franču diplomātam bijušas ļoti labas attiecības arī ar Latvijas vēstniecības darbiniekiem, turējušies kopā.
Delakosts ir optimists un neatmet cerības atgriezties Baltkrievijā, taču atzīst, ka pagaidām tas nav iespējams.
“Baltkrievija ir svarīga, to ieskauj dažāda problemātika. Tā, pirmkārt, ir kaimiņos Eiropas Savienībai, un mēs pēdējā laikā esam redzējuši dažādus negatīvus pavērsienus – jau minēto migrācijas krīzi un tās “Ryanair” lidmašīnas nosēdināšanu, kurā bija žurnālists.
Baltkrievija ir arī Eiropas Austrumu partnerībā, un līdz 2020. gada liktenīgajām vēlēšanām, mēs bijām nodibinājuši vairākas abpusēji izdevīgas sadarbības lietas. Tā ir valsts, kas potenciāli varētu kļūt par stabilu Eiropas partneri.”
