Kaut arī Lielbritānijas premjers Džonsons šajā nedēļas nogalē, visticamāk, būtu gribējis izvairīties no sarunām par "Brexit" sekām, izskatās, ka šis temats tomēr parādīsies dažādās sarunās.
Līdzšinējie mēģinājumi rast kopsaucēju starp Lielbritāniju un Eiropas Komisiju par preču kustības kontroles nosacījumiem Ziemeļīrijā nav vainagojušies ar panākumiem. Džonsona valdība uzskata, ka Brisele pieiet šim jautājumam pārāk strikti. Londonas amatpersonas saka, ka kontroles mehānismam ir jābūt elastīgākam un pieejai pragmātiskākai.
Tostarp Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs ir sacījis, ka, viņaprāt, lielākie draudi Ziemeļīrijas miera līgumam un abu kopienu līdzāspastāvēšanai nāk nevis no Londonas, bet gan no pieejas, ko ir izvēlējusies Eiropas Savienība.
Eiropas Komisija uzskata, ka noteikumi ir uzrakstīti skaidri un gaiši un ka Džonsona valdība labi apzinājās, uz ko tā parakstījās, izstājoties no Eiropas Savienības.
Šādu nostāju G7 sanāksmē Kornvolas piejūras kūrortā pauda arī Francijas prezidents Emanuels Makrons. Viņš ir sacījis, ka nevar būt ne runas par Ziemeļīrijas protokola pārskatīšanu. Tagad ir jāstrādā pie tā īstenošanas dzīvē.
Sestdien Džonsonam ir paredzēta arī tikšanās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un Eiropadomes vadītāju Šarlu Mišelu. Var paredzēt, ka Ziemeļīrijas preču kontroles jautājums būs šīs sarunas centrā. Pirms došanās uz Lielbritāniju Mišels ir sacījis, ka parakstīto vienošanos ievērošana ir ļoti svarīgs jautājums. Tas ir saistīts ar tiesiskuma pamatprincipiem.
KONTEKSTS:
Pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības Ziemeļīrijai tika paredzēts īpašs statuss. Proti, atšķirībā no Lielbritānijas, Ziemeļīrija palika vienotajā Eiropas tirgū. Tas ļauj neatjaunot robežkontroli starp Īriju un Ziemeļīriju. Tomēr lai šī sistēma darbotos, ir nepieciešams, lai Lielbritānija kontrolētu preces, kas nonāk no tās teritorijas Ziemeļīrijā.
Džonsons turpina apgalvot, ka viņa valdība dara visu iespējamo, lai panāktu, ka ar jauno kārtību ir apmierinātas visas Ziemeļīrijas sabiedrības daļas un lai tirdzniecība notiktu gan starp Īriju un Ziemeļīriju, gan starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju. Tāpat amatpersonas Londonā saka, ka tās ir iesniegušas 10 konkrētus priekšlikumus, bet vēl nav saņēmuši no Eiropas Savienības nekādu atbildi.
Ir zināms, ka jaunais ASV prezidents Džo Baidens, kurš arī piedalās G7 sanāksmē, aizkulisēs ir mudinājis Džonsonu pēc iespējas ātrāk rast kopsaucēju ar Eiropu.
