Starp Briselē pazīstamo Piecdesmitgades parku un Šūmaņa laukumu, ko ieskauj ES institūcijas, trešdien atklāja arī mākslinieka Žana Anrī Kompēra skulptūru bojāgājušo piemiņai.
Briselē – auksta un ļoti saulaina diena. Gluži tāda pati, kāda pirms gada 22. marta rītā. Pēc klusuma brīžiem lidostā un metro stacijā bojāgājušo tuvinieki, lidostas, metro darbinieki, glābēji, Eiropas institūciju vadītāji, Beļģijas valdības pārstāvji, karaliskā ģimene pulcējušies piemiņas vietā, kura atklāj mākslinieka Žana Anrī Kompēra skulptūru bojāgājušo piemiņai.
Tas ir 20 metru garš un divus metrus augsts darbs, veidots no divām tērauda plāksnēm, kuras saskaras, paša autora vārdiem sakot, kā divi mīloši cilvēki stiprā un nevardarbīgā žestā, un brīvā telpa starp to dod vietu dialogam un cerībai.
„Kad līs lietus, lāses uz pieminekļa izskatīsies pēc asarām, bet, kad spīdēs saule, tas mirdzēs gaismā, jo tāda ir dzīve,” tā darba autors.
Savā uzrunā Beļģijas karalis Filips īpaši vērsās pie upuru tuviniekiem, sakot, ka viņi izrādījuši sevišķu spēku un drosmi atkal pēc gada atsaukt atmiņā traģisko brīdi. „Neviens nevar pilnībā saprast to, ko jūs esat pārdzīvojuši. Jūs, kas esat pazaudējuši savus mīļos un mūžam nesīsiet viņus savā sirdī. Mēs vēlamies uzklausīt jūsu lūgumus un respektēt jūsu tiesības. Ļaunumam jūs esat atbildējuši ar cieņu un neaprakstāmu drosmi šorīt atkal atsaukt atmiņā pirms gada notikušo, jūs mums visiem esat izcils piemērs,” pauda karalis Filips.
Beļģijas karalis pēc uzrunām pie jaunā piemiņas objekta novietoja ziedu vainagu un pēcāk personiski tikās ar upuru tuviniekiem.
Virs Briseles kopš rīta un piemiņas pasākumu laikā riņķoja helikopters, ielās, īpaši ES institūciju rajonā, patrulēja vairāk karavīru nekā ierasts.
Bet Latvijas Radio sastaptie cilvēki atzina, ka cenšas dzīvot ierastu dzīvi, par bailēm nedomājot.
„Mēs jūtamies diezgan droši. Jūtam, ka mūsu bērnus aizsargā. Es pats esmu no Parīzes, un domāju, ka tur, līdzīgi kā te, cilvēki turpina savu ikdienas dzīvi,” saka viens no piemiņas pasākuma apmeklētājiem Ieraks Tētis.
„Es domāju, ka te ir droši un beļģi dara ko vien spēj. Šobrīd neviens visā pasaulē nevar justies pasargāts, bet, jā, es jūtos droši,” viņa teikto papildina kāda sieviete.
Savukārt Rūdijs Briselē ir pamanījis pārmaiņas. „Mēs neesam nobijušies, taču es redzu, ka cilvēki kaut kā ir mainījušies. Es redzu cilvēkus tikai un vienīgi skrienam pēc savas dzīvības, piemēram, laukā no metro. Es tā labi vairs neatceros, bet, šķiet, tad, kad tas notika, daudzi bija devušies Lieldienu brīvdienās, mēs arī. Atceros, skatījāmies pa televizoru, kas notiek šeit, Šūmaņa laukumā,” klāsta Rūdijs.
Vietējie mediji arī vēsta, ka atbildīgās iestādes Briselē palielinās policijas rindas, ka veidos labāku sadarbību starp pašvaldībām, kas ietilpst šajā pilsētā, ka sadarbībā ar bankām uzraudzīs naudas plūsmu, lai konstatētu, vai finanses neaiziet terorisma finansēšanai un turpināsies reidi, kas Molenbēkā, kur bija dzīvojuši arī Parīzes un Briseles slaktiņos iesaistītie teroristi, jau sasniedz teju tūkstoti gada laikā.
Bet pilsētā notiek vairāki gājieni mieram, Briseles slavenā čurājošā puisēna strūklaka ietērpta ugunsdzēsēja tērpā, šādi izrādot atzinību glābēju darbam. Bet bērni no Molenbēkas rajona, kur dzīvo liela musulmaņu kopiena un uzturējušies arī teroristi, tikušies ar uzbrukuma upuriem, šādi paužot solidaritāti.
Teroraktos bojā gāja 35 cilvēki, viņu vidū arī trīs teroristi, bet vairāk nekā 300 guva ievainojumus. Slaktiņš Briselē notika tikai dažus mēnešus pēc teroraktiem Parīzē, par kuriem arī atbildību uzņēmās grupējums „Islāma valsts” jeb „Daīš”. Vēlāk atklājās, ka abu noziegumu rīkotāji ir savstarpēji saistīti.
