Kosovā 85 gadus vecajam Selmanam Šatri un viņa dēlam bijis maz brīva laika pēdējās nedēļas, kopš valsti skāris koronavīruss. Viņu ūdensdzirnavas, simt kilometrus no galvaspilsētas Prištinas, kalpojušas vietējiem ciemiem jau pusgadsimtu.
Valdība solījusi, ka miltu netrūks, un lielajās pilsētās ar to tiešām nav problēmu, taču laukos situācija nav tik spoža.
“Nezinu, kāpēc trūkst miltu. Tas viss droši vien saistīts ar šo slimību. Cilvēki atved kukurūzu, un pēc pāris dienām var braukt pakaļ saviem miltiem. Manas dzirnavas tagad ir pilnas ar miltiem,” stāstīja Selmans Šatri.
Ūdensdzirnavas tagad darbojas teju bez apstājas, vietējie uz šejieni ved kukurūzas graudus, lai samaltu miltos maizes cepšanai.
“Miltu sāk trūkt. Tirgū cenas pieaugušas divas reizes vai pat vairāk. Tas ir dārgi. Tirgoņi izmanto šo brīdi, lai spēlētos ar cenām,” sprieda kāds ciemata iedzīvotājs.
Kosovā reģistrēts aptuveni 100 Covid-19 pacientu. Valsts ir izolējusies, robežas ir slēgtas. Iedzīvotājiem ļauts iziet no mājas četras stundas no rīta un četras vakarā.
