ĪSUMĀ:
- Breksits un Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmē Lielbritānijas ekonomiku.
- Veikalos trūkst dažādu preču, jo briti importē apmēram pusi pārtikas.
- Tāpat vairākas nozares sūdzas par darbaspēka trūkumu.
- Tomēr valstij ir izdevies samazināt imigrāciju.
- To, ka valstij pēc izstāšanās no ES klājas labāk, atzina vien 14% britu.
2016. gada jūnijā notikušajā referendumā 52% Lielbritānijas iedzīvotāju nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Taču izstāšanās process izvērtās ilgs un mokošs gan britu iekšpolitisko nesaskaņu, gan Londonas un Briseles smagnējo sarunu dēļ.
2020. gada 1. februārī Lielbritānija beidzot pameta ES, taču tikai "uz papīra", jo vēl gandrīz gadu bija spēkā pārejas periods, kura laikā turpinājās sarunas par attiecībām pēc šķiršanās.
Pērn 1. janvārī spēkā stājās ES un Lielbritānijas Tirdzniecības un sadarbības līgums, bet Apvienotā Karaliste uzsāka patstāvīgu dzīvi ārpus bloka, kura sastāvā bija 45 gadus.
Ir pagājis gads, kopš Apvienotā Karaliste atstāja ES politiskās un juridiskās struktūras, bloka vienoto tirgu un muitas savienību.
Breksits un Covid-19 pandēmija ir negatīvi ietekmējuši Lielbritānijas ekonomiku.
Trūkst preču un darbaroku
Pēc izstāšanās no ES karaliste ir pieredzējusi pirmās nepieciešamības preču trūkumu. No veikalu plauktiem ik pa laikam pazūd tādas preces kā minerālūdens, svaigi salāti un siers. Trūkst arī būvmateriālu un dažādu rezerves daļu. Rudenī Lielbritānija pieredzēja degvielas krīzi, jo šoferu trūkuma dēļ nevarēja nodrošināt pietiekamas degvielas piegādes.
Preču un darbaspēka trūkums ir saistīts ar to, ka pēc breksita tirdzniecībai ar ES ceļā stājušies dažādi ierobežojumi, ar kuriem iepriekš Lielbritānijai nebija jāsaskaras.
Briti importē aptuveni pusi no patērētās pārtikas, bet pirms breksita 60% no importētajām precēm nāca no Eiropas.
Lielbritānijas valdības algotie eksperti prognozēja, ka tuvākajos gados breksita ietekmē valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 4%, bet neatkarīgie ekonomisti lēš, ka kritums būs vēl lielāks – aptuveni 7%.
Ekonomists Džonatans Portess no Londonas Karaliskās koledžas norādīja, ka tas būs saistīts ne tikai ar lētu preču un darbaspēka importa samazināšanos no ES, bet arī ar eksporta kritumu.
"Kamēr Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvērsušas savu eksportu uz pārējām pasaules valstīm, Apvienotā Karaliste to nav izdarījusi. Mēs esam strādājuši ļoti slikti, tāpēc šajā ziņā breksits acīmredzami nav spējis sasniegt rezultātus," Portess sacīja raidsabiedrībai "Deutsche Welle".
Daudzas nozares, sākot ar viesmīlību un beidzot ar zvejniecību, sūdzas par darbaspēka trūkumu, jo "Brexit" dēļ ir grūtāk pievilināt strādniekus no Eiropas, bet pandēmijas ierobežojumu ietekmē daudzi ārzemnieki devās uz dzimteni un vairs neatgriezās Lielbritānijā.
Jaunākie pieejami dati liecina, ka 2020. gadā Apvienoto Karalisti pameta par 94 tūkstošiem ES pilsoņu vairāk, nekā ieradās. Aizbraukušo skaits bija par 40% lielāks nekā 2019. gadā.
Aiziet postā raža
Dārzeņu audzētājs Džūliens Markss rudenī bija spiests atstāt uz lauka gandrīz miljonu tonnu dārzeņu, jo trūka cilvēku, kas tos varētu novākt.
"Brīvas pārvietošanās ierobežošanai ir bijusi postoša ietekme, bet ne tikai dārzkopībā vai lauksaimniecībā – gandrīz visās nozarēs, kurās nodarbina cilvēkus no ārvalstīm. Tagad viņi dodas mājās," Markss stāsta televīzijas kanālam "Euronews".
Tajā pašā laikā breksita kvēlākie atbalstītāji var gavilēt par to, ka ir izdevies samazināt imigrāciju.
Vienlaikus pēdējā gada laikā ir samazinājusies Lielbritānijas loma starptautiskajā politikā.
Apvienotā Karaliste joprojām ir kodollielvara un viena no piecām pastāvīgajām Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes loceklēm, taču tagad tās tuvākie sabiedrotie ir ASV un Austrālija, kuras galveno uzmanību velta Ķīnas radītajiem draudiem Āzijā.
Tikmēr Eiropā britu balss izskan aizvien klusāk.
Pēdējais piemērs ir saspīlējuma pieaugums attiecībās ar Krieviju. Vēl pirms dažiem gadiem Lielbritānija būtu viena no redzamākajiem Vladimira Putina kritiķēm, taču tagad tās viedokli aizēno Eiropas līderu vienotie paziņojumi.
Pirms dažām nedēļām publicētā aptaujā 60% Lielbritānijas iedzīvotāju atzina, ka breksits valstij ir nodarījis lielāku kaitējumu, nekā viņi bija gaidījuši. Tikai 14% respondentu uzskatīja, ka valstij pēc izstāšanās no ES klājas labāk.
KONTEKSTS:
Lielbritānija 2020. gada 31. janvārī formāli atstāja ES, bet līdz gada beigām spēkā bija pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attiecās visi ES noteikumi. Taču no 2021. gada 1. janvāra spēkā stājās ES un Lielbritānijas Tirdzniecības un sadarbības līgums, bet Apvienotā Karaliste uzsāka patstāvīgu dzīvi ārpus bloka, kura sastāvā bija 45 gadus. Tas nesa daudz būtisku izmaiņu.
