Sagaidāms, ka ceturtdien tautu uzrunās tagadējais ASV prezidents Džo Baidens un viceprezidente Kamala Harisa, bet bijušais prezidents Tramps sākotnēji iecerēto uzrunu ir atcēlis.
Tumša diena ASV vēsturē
Tikmēr socioloģiskās aptaujas liecina – attieksmē pret pagājušā gada 6. janvāra notikumiem ASV sabiedrība ir tikpat sašķelta kā daudzos citos politiskos jautājumos. Tostarp daudzi Trampa atbalstītāji uzskata, ka iebrukums bija specdienestu plānota akcija.
Kā paziņojuši Baltā nama pārstāvji, uzbrukums ASV Kongresam ir uzskatāms par vienu no tumšākajām dienām ASV vēsturē, kuras mērķis bija apdraudēt demokrātiju tās pamatos, tieši tāpēc to ir nepieciešams pieminēt, lai nepieļautu šādu incidentu atkārtošanos.
Taču pēdējā laikā Trampam tuvu stāvoši politiķi izteikušies, ka 6. janvāra notikumi ir tikai simptoms visam tam, kas pašreizējā sistēmā ir sabojājies, bet visi pēc nemieriem aizturētie esot uzskatāmi par politieslodzītajiem.
Vairāki republikāņu politiķi arī uzskata, ka vien nedaudz vairāk kā pusgadu pirms Kongresa vidustermiņa vēlēšanām tā vietā, lai uzstātos ar piemiņas runām, ir daudz nozīmīgākas lietas, uz kurām koncentrēties.
Simtiem arestu, desmitiem notiesāto
Pirms gada prezidenta vēlēšanās zaudējušā Donalda Trampa atbalstītāji pēc viņa runas noklausīšanās ar saukļiem pret, viņuprāt, notikušo vēlēšanu rezultātu viltošanu devās uz ASV likumdevējvaras sirdi – Kapitoliju, kur ASV likumdevēji grasījās formāli apstiprināt Džo Baidena uzvaru.
Tad notika šķietami neticamais – saniknotajam pūlim samērā viegli izdevās ielauzties acīmredzami vāji apsargātajā Kapitolijā.
Uzbrukuma laikā vai īsi pēc tā gāja bojā pieci cilvēki. Daudzi tika ievainoti, tostarp 138 policisti. Četri no policistiem, kuri atbildēja uz uzbrukumu, kopš tā laika izdarījuši pašnāvību.
Pēc uzbrukuma ASV Tieslietu ministrija un FIB sāka vienu no vērienīgākajām izmeklēšanām ASV vēsturē, kuras ietvaros veikti 700 aresti, 165 dalībnieki atzinuši vainu un 70 notiesāti.
Redzamākajiem grautiņu dalībniekiem, piemēram, par konspirāciju teoriju grupējuma “QAnon” šamani sauktajam Džeikobam Čenslijam, piespriesti līdz pieciem gadiem ilgi cietumsodi. Lieta ierosināta arī pret Trampa bijušo biroja vadītāju Marku Medovsu – par atteikšanos sadarboties ar izmeklētājiem.
Tomēr šīs izmeklēšanas aizēnojusi ASV politiskā šķelšanās, republikāņiem vainojot demokrātus politiski motivētā tiesvedībā speciāli izveidotās Kongresa komitejas vadībā, bet demokrātiem saucot to par vienu no svarīgākajām izmeklēšanām valsts vēsturē, kuru republikāņi cenšas trivializēt.
Demokrāti un republikāņi šo notikumu vērtē ļoti atšķirīgi
“Ja mums nav likumīga iemesla izmeklēt visatklātāko vardarbīgāko uzbrukumu ASV Kapitolijam kopš 1812. gada kara un visbīstamāko draudu Amerikas konstitucionālajai demokrātijai kopš Pilsoņu kara, tad mums vispār nav jēgas šeit darīt neko!” uzskata demokrātu kongresmenis Džeimijs Reskins.
Citās domās ir republikāņu deputāte Mišela Fišbeka: “Kļūst arvien skaidrāks, ka mani kolēģi otrā pusē grib pagarināt šo politisko procesu, lai novērstu amerikāņu uzmanību no īstām problēmām – rekordaugstās inflācijas, imigrantu plūšanas pāri mūsu dienvidu robežai, kā arī darbaspēka un piegādes ķēžu krīzes.”
Šķelšanās atbalsojas arī ASV sabiedrībā. “Associated Press” veiktā aptaujā secināts, ka lielākā daļa republikāņu vēlētāju grautiņus pat neuzskatīja par ļoti vardarbīgiem, tikmēr demokrātu vēlētāji domā kardināli pretēji.
“Aptauja liecināja, ka republikāņi uzskata, ka šī situācija tika pārspīlēta. Viņi domā, ka notikums bija tikai daļēji vardarbīgs vai nebija vardarbīgs vispār un lielākā daļa neuzskata, ka vajadzētu turpināt tā izmeklēšanu,” stāsta “Asociated Press” analītiķe Emīlija Svensone.
Vašingtonas ielās tagad valda miers
Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs pērn īsi pēc šiem notikumiem bija Vašingtonā. Tagad viņš atskatās uz aizvadīto gadu.
“Dažas dienas pēc tam, kad vardarbīgi protestētāji ielauzās Kapitolijā, es aizlidoju uz Vašingtonu, lai savām acīm redzētu tur notiekošo.
ASV galvaspilsētas centrs tika slēgts, un ap Kapitoliju uzsliets milzīgs žogs. Bet autobusu pieturās reklāmas vietā bija redzamas fotogrāfijas ar iebrukuma dalībniekiem, kas izsludināti meklēšanā. Vēlāk ap 700 no viņiem tika notiesāti.”
Lai noskaidrotu, kāds noskaņojums tagad valda Vašingtonā, Konohovs sazinājās ar savu draugu Deividu Loidu Olsonu.
“Tagad uzsnidzis ļoti daudz sniega. Pilsētā ir ļoti kluss, jo vietējiem nepatīk iet ārā, kad ir daudz sniega. Turklāt valdības iestāžu darbinieki strādā attālināti un arī tādēļ pilsētas ielas ir krietni mierīgākas nekā parasti. Nožogojums un dažādas drošības barjeras, kas pērn tika uzslietas melnādaino tiesību protestu laikā, tagad lielākoties ir noņemtas,” stāsta Olsons.
Kapitolija drošība ir pastiprināta
Viņš saka, ka arī veikalu vitrīnas tagad nav aizsegtas ar finieri, kā tas daudzviet bija vērojams vēl ap prezidenta vēlēšanu laiku 2020. gada nogalē. Tomēr atmiņas par notikušo joprojām ir dzīvas.
“Daudzi darbinieki ir pametuši darbu Kapitolija policijā, un tagad ir grūtības atrast aizstājējus visām vakancēm. Arī man ir draugi, kuri iepriekš ir strādājuši dažādos amatos Kapitolijā, bet tagad ir pametuši darbu. Tas tādēļ, ka pēc pagājušā gada 6. janvāra notikumiem daudzi vairs īsti nejūtas tur droši.”
Gada laikā ir veikts apjomīgs darbs, lai uzlabotu Kongresa drošību. Tomēr tas vēl nav pabeigts.
Krietni liekākas domstarpības ir par to, kas īsti notika 6. janvārī un kurš aiz tā stāv. Olsons, tāpat kā vairums Vašingtonas iedzīvotāju, ir demokrāts. Viņš notikušo dēvē par nopietnu uzbrukumu demokrātijai.
Turpretī daudzi republikāņi saka, ka nekas tik briesmīgs 6. janvārī nemaz nav noticis. Viņi uzskata, ka bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji ir miermīlīgi ļaudis, kuri nekad nebūtu spējīgi uz šādu vardarbību.
Šo versiju atbalsta arī daudzi televīzijas kanāla “Fox News” raidījumu vadītāji. Turklāt izskan versija ka, iespējams, aiz tā stāvot Federālais izmeklēšanas birojs.
Aizdomas par sazvērestību
Arī Floridas iedzīvotājs Pēteris Lazdiņš domā, ka pie vainas ir iesūtītie provokatori.
“Es nedomāju, ka bija Trampa atbalstītāji, kas kāpa pa logu iekšā vai stumda durvis vaļā un iespiedās iekšā. Es domāju, ka tie bija ieviesti dumpotāji, provokatori, kas iemaisījās iekšā. Tie bija tie, kas to ir darījuši.”
Lazdiņš saka, ka ir redzējis provokācijas arī Trampa priekšvēlēšanu pasākumos. Tādēļ viņu tas nepārsteidz. Vīrietis arī neuzskata, ka toreizējais prezidents būtu varējis mainīt situāciju. Par drošību Kongresā esot bijis jārūpējas Pārstāvju palātas spīkerei Nensijai Pelosi, kura nāk no Demokrātiskās partijas.
“Ziņās tagad runā, ka viņa jau zināja divas, trīs dienas uz priekšu, ka būtu vajadzīgs vairāk policistu vai vairāk uzmanības pievērst tam. Bet viņa to nedarīja.”
Konohovs secina: jo vairāk laika paiet no pagājušā gada 6. janvāra notikumiem, jo atšķirīgāki kļūst amerikāņu uzskati par to, kas īsti tajā dienā notika un kam par to jāatbild.
