Jaunības un politiskās pieredzes trūkuma dēļ, premjera krēslā viņam neklāsies viegli, jo būs jārisina sarežģīti ekonomikas jautājumi un jāaizstāv Gruzijas ārpolitikas intereses. Tā politologi saka par 31 gadu veco Irakliju Garibašvili, līdzšinējo iekšlietu ministru, kuru premjers Bidzina Ivanišvili izraudzījies par savu pēcteci valdības vadītāja amatā. Tāpat kā jaunais prezidents Georgijs Mergvališvili, arī nākamais premjers, ir Bidzinas Ivanišvili protežē. Pirms ienākšanas politikā, Garibašvili vadīja Ivanišvili labdarības fondu.
Pēc tam, kad parlaments būs apstiprinājis jauno premjerministru, miljardieris Bidzina Ivanišvili, vairāk laika pavadīs savā iespaidīgajā rezidencē. Tā atrodas kalna virsotnē un pie kājām guļ visa Tbilisi.
Daudzi gan uzskata, ka Ivanišvili ietekme nemazināsies arī pēc aiziešanas no politiskās skatuves un daži analītiķi miljardieri dēvē pat par pelēko kardinālu. Iepriekš Ivanišvili paziņoja, ka lielu daļu no sava piecu miljardu kapitāla ieguldīs dažādos ekonomiskas projektos Gruzijā. Vairums ekspertu domā, ka tagad - līdz ar jauno parlamentu, ko ievēlēja pērn, jaunu prezidentu un jaunu premjeru, Gruzija iegājusi stabilā attīstības posmā.
„Nedomāju, ka līdz ar jauno premjeru radīsies kādas pretrunas starp varas centriem. Turklāt, kad aizies Bidzina Ivanišvili, Gruzija, manuprāt, atvadīsies arī no mesiānisma laikmeta," stāsta Gruzijas ģeopolitisko pētījumu centra vadītājs Tengizs Pkhaladze. „Mēs vairs nemeklējam kādu harizmātisku līderi. Tagad mums ir svarīgi nostiprināt demokrātiskos institūtus. Šajā lietā mums ir ļoti nozīmīga Baltijas valstu pieredze. Jūs savulaik arī gājāt šo ceļu, kuru tagad ejam mēs. Ceram, ka mūsu draugi baltieši mums daudz palīdzēs."
Mihaila Saakašvili 10 gadu valdīšanas laikā Gruzijā veiktas daudzas reformas. Izstrādāts arī jauns valsts pamatlikums, kas tuvinās Gruziju parlamentārai republikai.
Jaunais pārvaldes modelis vēl nav aprobēts dzīvē un tā ieviešana būs liels izaicinājums. Gruzijā tradicionāli ir bijusi ļoti spēcīga centrālā vara. Turpmāk daudzu jautājumu izlemšanu plāno uzticēt arī pašvaldībām. Valdībai galvassāpes var sagādāt arī apņemšanās izveidot neatkarīgu tiesu sistēmu.
„Mūsu tiesas joprojām skatās uz politiķiem, ko viņi teiks. Ja tiesas no mums, politiķiem, nesaņem norādījums, tās jūtas apmulsušas. Tiesu instancēm jākļūst profesionālākām. Tām jābūt kā valstij valstī. Neatkarīgām. Mēs it kā dodam tām rīcības brīvību, taču tiesas to nelabprāt izmanto. 2-3 gadu laikā šīs problēmas tiks novērstas un mums būs neatkarīga tiesu sistēma," atzīmē Gruzijas valsts ministrs integrācijas jautājumos Pāta Zakareišvili.
Gruzijas eksperti norāda – runas par valsts iespējamo nosliekšanos Krievijas virzienā ir krietni pārspīlētas. Pat ļoti gribēdami, politiķi tik vienkārši nespētu mainīt valsts virzienu, jo 80 procenti iedzīvotāju vēlas redzēt Gruziju Eiropas valstu saimē.
„Guzijai jākļūst par demokrātisku valsti, kura bez minstināšanās iet Eiropas ceļu. Nekāds - vai nu Krievija vai Eiropas Savienība vai Eirāzija. Nekāda svārstīšanās! Skaidri un gaiši - tikai Eiropas un NATO virzienā. Tomēr ar skaistām acīm vien nepietiks, lai mūs uzņemtu Eiropas Savienībā un NATO. Mums vēl daudz jāstrādā," atzīst Pāta Zakareišvili.
„Dienvidosetija un Abhāzija joprojām ir okupētas. Šajā principiālajā jautājumā jaunās valdības stratēģija nemainās. Taču esam izvēlējušies izmantot retoriku, kas nav kareivīga. Cenšamies atrast arī to iespējamo minimumu, par ko varam runāt ar Krieviju. Okupēto teritoriju problēmas risināšanā jāiesaista starptautiskā sabiedrība un jāstiprina Ženēvas sarunu process. Tomēr viss būs atkarīgs no demokrātijas attīstības. Jo demokrātiskāka būs Gruzija, jo mūsu draugiem būs vieglāk atbalstīt Gruzijas valstiskumu," uzskata Tengizs Pkhaladze.
Novembra beigās Viļņā notiks ES samits. Gruzija ļoti cer, ka tās īstenotās demokrātiskās reformas tiks novērtētas un tā sagaidīs pozitīvu lēmumu par virzību uz Eiropas Savienību.
