Kanādas armijas ģenerālis Džonatans Venss Otavā norādījis, ka Kanādas karavīri ir gatavi Krievijas propagandas vilnim. ''CBC News'' raksta, ka tieši propaganda ir bijis viens no apstākļiem, kas palīdzējusi Krievijai efektīvi pārņemt varu Krimā, kā arī iesaistīties konfliktā Donbasā, ko gan Krievija allaž ir noliegusi.
Venss norādījis, ka Kanāda ir gatava tam, ka Krievijas propaganda "centīsies parādīt, ka Latvijas iedzīvotāji nevēlas mūs tur redzēt".
Kopumā Latvijā būs aptuveni 450 Kanādas karavīru, taču visā bataljonā būs 1200 līdz 1500 NATO karavīru. Kopā ar Kanādas bruņotajiem spēkiem Latvijā būs arī karavīri no Albānijas, Itālijas, Polijas un Slovēnijas.
Ziņots, ka Baltijās valstīs un Polijā, lai atturētu Krieviju, pavasarī un vasarā sāks strādāt daudznacionālie NATO spēki. Igaunijā vadošo lomu uzņemsies Lielbritānijas spēki, Latvijā - Kanādas, Lietuvā - Vācijas un Polijā - ASV.
Kamēr ASV, Lielbritānijas un Vācijas spēki jau sākuši virzīties uz Baltiju un Poliju, tikmēr Kanādas karavīri ieradīsies pēdējie. Venss to skaidroja ar loģistikas problēmām un faktu, ka Baltija no Kanādas atrodas tālu prom. "Daži faktori spēlē ļoti lielu lomu: mēs atrodamies pietiekami tālu no Latvijas un Igaunijas. Vispirms tur ir jānodrošina infrastruktūra. Nav jēgas ierasties, ja mēs tur nevaram dzīvot," pauda Venss.
Vēstīts, ka NATO par daudznacionālu bataljonu nosūtīšanu uz Baltiju un Poliju lēma pēc Krimas aneksijas 2014.gada martā, kā arī kara Donbasā sākuma. Tad Krieviju atbalstoši kaujinieki pārņēma plašus apgabalus Austrumukrainā un sāka kaujas ar Ukrainas armiju. Lai arī Ukraina un Rietumvalstis apgalvo, ka Krievija ir tieši iesaistīta konfliktā gan finansiāli, gan ekipējuma ziņā atbalstot prokremliskos kaujiniekus, kā arī sūtot savas armijas regulārās daļas uz Ukrainu, tomēr Krievija šo informāciju allaž ir noliegusi, sakot, ka Austrumukrainā notiek pilsoņu karš.
