ĪSUMĀ:
- Grieķijas robežas virzienā nerimst masveidīga migrantu plūsma.
- Erdogans uzdevis krasta apsardzei neļaut migrantiem šķērsot Egejas jūru.
- Grieķija paziņo par plāniem būvēt divas jaunas pagaidu apmetnes.
- Grieķijas salās pēdējās nedēļas laikā no Turcijas ieradušies vairāk nekā 1700 migrantu.
- Vietējie protestē; premjers paziņo: ES un Turcijas migrācijas vienošanās ir mirusi.
Turcija pagājušajā ceturtdienā pavēstīja, ka vairs neliks šķēršļus migrantiem, kas vēlas doties uz Eiropu, un pēc šī paziņojuma Grieķijas robežas virzienā sākās masveidīga imigrantu plūsma. Tas nopietni saasinājis abu valstu attiecības un radījis bažas par jaunu migrantu krīzi Eiropas Savienībā (ES). Starp tiem, kas šobrīd drūzmējas pie Grieķijas robežas vairums, šķiet, ir afgāņi, taču viņu vidū ir arī daudzu citu valstu pilsoņi. Starp policiju un migrantiem joprojām nerimst sadursmes.
Turcijas prezidents Erdogans uzdevis krasta apsardzei neļaut migrantiem šķērsot Egejas jūru. Jaunā kārtība attiecas tikai uz jūras šķērsošanu, jo tas ir bīstami. Vispārējā pieeja nevērsties pret migrantiem, kas vēlas pamest Turciju, paliek spēkā.
Turcijas krasta apsardze arī paziņoja, ka ceturtdien jūrā izglābti 97 migranti, jo Grieķija izlaidusi gaisu trim laivām un atstājusi tās pusnogrimušā stāvoklī.
Lai izvietotu simtiem patvēruma meklētāju, kas ieradušies valstī pēc Turcijas paziņojuma par robežu atvēršanu uz Eiropu, Grieķijas migrācijas ministrs Notis Mitarači paziņoja par plāniem būvēt divas jaunas pagaidu apmetnes.
Divus slēgtus centrus ar 1000 vietām plānots uzbūvēt Seresā un Atēnu apgabalā, jo visus migrantus nevarot atstāt salās.
Lesbas un četrās citās Egejas jūras salās pēdējās nedēļas laikā no Turcijas ieradušies vairāk nekā 1700 migrantu. Seresas iedzīvotāji šonedēļ sarīkojuši protestus un vietējās amatpersonas izteikušas iebildums pret plānu.
Tikmēr Grieķijas premjerministrs Kiriaks Micotakis sestdien paziņojis, ka ES 2016. gadā noslēgtā vienošanās ar Turciju migrantu plūsmas ierobežošanai ir mirusi, un tajā vainojams Turcijas prezidents.
Intervijā telekanālam "CNN" viņš uzsvēra: "Tas, ar ko mēs saskaramies, nav migrācijas vai bēgļu problēma. Tie ir Turcijas mēģinājumi izmantot migrantus kā ģeopolitiskus bandiniekus savu interešu labā. Grieķija, protams, dara visu, ko jebkurai suverēnai valstij ir tiesības darīt, lai aizsargātu savu robežu. Mēs to darām un darīsim. Mēs nesākām šo krīzi un neiedrošinājām cilvēkus nelegāli doties pāri robežai. Eiropa netiks šantažēta ar šo situāciju un Erdoganam tas ir jāsaprot un jābeidz izplatīt viltus ziņas," paziņoja Micotakis.
Situāciju steidz izmantot ne tikai abu valstu amatpersonas, kas apmainās ar asiem izteikumiem, bet arī abu valstu mediji. Turcijā tie ziņo, ka Grieķija bezrūpīgi atgriež atpakaļ personas, kuras ir aizbēgušas no bada, izmisuma un kara.
Daudzi Turcijas laikraksti bēgļu atturēšanas dēļ attēlo ES, it īpaši Grieķiju, kā "nežēlīgu" un "brutālu". Tikmēr daži Grieķijas mediji centušies radīt sensacionālus virsrakstus un sējuši bailes.
Piemēram, Grieķijas televīzijā komentētāji pauduši nacionālistiskus uzskatus un radījuši iespaidu, ka valsts ir kara situācijā un nonākusi "iebrucēju" aplenkumā.
Ankara pirms nedēļas atvēra savu robežu, apsūdzot ES par nepietiekamu atbalstu Turcijai. ES savukārt apsūdz Ankaru par patvēruma meklētāju izmantošanu savu politisko mērķu panākšanai. Turcijas prezidents Erdogans pirmdien, 9. martā, plāno ierasties Briselē vienas dienas vizītē, lai apspriestu migrācijas krīzi pie Grieķijas robežas.
