Harkivas ziemeļaustrumu dzīvojamajā masīvā Saltivkā pagājušajā naktī pēc kārtējiem raķešu triecieniem nodedzis tirgus. Krievijas karavīri joprojām atrodas netālu no Ukrainas otrās lielākās pilsētas austrumu nomales un līdz ar to Saltivkas, kas īpaši cieš no biežām apšaudēm.

No lielas daļas šajā tirgū bijušajām tirgotavām palikušas gandrīz vien krāsmatas. 

Spriežot pēc visa, daļa veikaliņu jau bija tukši. Taču citos joprojām bija preces.

Tirgus veikaliņa īpašnieks Sergejs pastāstīja: “Trāpīja ar šāviņu, uzspridzināja  visu tirgu. [..] It kā šodien pa nakti. No rīta atbraucu, te viss nodedzis.”

Blakus esošās metro stacijas gaitenī var vērot, kā tiek attīrīta apkārtne – virszemē sašķaidītu stiklu lauskas birst uz metro trepēm. Vērotāji dzīvo tepat pazemē, metro stacijā. 

“Tas bija pustrijos, trijos naktī. Metro tā satricināja, ka maz nelikās. Visi uzreiz uzrāvās no miega. Tā lūk. Briesmīgi. Tagad novācām bombardēšanas sekas,” stāstīja vietējais iedzīvotājs Aleksandrs. Viņš stāstīja, ka apšaudes ir katru dienu.

“Jā, šauj katru dienu. Bez apstājas. Mēdz būt kā tagad, ka pieklust līdz vakaram. Un vakarā atkal pa jaunam. Vakaros, naktīs,” norādīja vīrietis.

Aleksandrs ir viens no simtiem cilvēku, kas dzīvo šajā metro stacijā. Tāpat kā daudzās citās Harkivas metro stacijās, kur cilvēki dzīvo jau nedēļām, glābjoties no raķešu triecieniem. 

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.