Krievijas spēki turpina gaisa apšaudes un uzbrukumus arī Harkivai. Tie, kuri tādu vai citādu apstākļu dēļ nav evakuējušies un tur palikuši, nu pārvākušies uz dzīvi māju pagrabos, skolās un sporta zālēs. Pilsētā nav pieejams tekošs ūdens, gāze un elektrība. Iedzīvotāji vāc lietus ūdeni vai tuvējos avotos uzpilda pudeles, bet ēdienu gatavo ārā, izmantojot nopostīto ēku atlūzas.

"Šeit īsti nevar gatavot, jo koks drīz būs zelta vērtē. Ir grūti to iegūt. Tur saspridzināja garāžu, tur paņēmām koka atlūzas. Citādi – kur? Kaut kur koks saspridzināts, nocirtīsim un vilksim. Citu variantu nav," pastāstīja iedzīvotāja Zoja.

Daži Saltivkas apkaimes iedzīvotāji patvērušies vietējās skolas pagrabā, kur no skolā pieejamajām mēbelēm iekārtojuši guļvietas. 

"Šeit mēs guļam. Te ir galdi, skolas galdi un krēsli. Mēs izmantojām to, kas mums bija. Guļamos paklājiņus paņēmām no skolas," rādīja Olga.

Raķešu uzlidojumi un apšaudes ir kļuvušas par Harkivas iedzīvotāju ikdienu. Krievijas karaspēks joprojām daļēji bloķē Harkivu ar septiņu bataljona taktisko grupu spēkiem, kā arī turpina apšaudīt Ukrainas spēku pozīcijas pilsētā. Tā ziņo Ukrainas ģenerālštābs. 

Tomēr raķetes visbiežāk trāpa tieši civilajai infrastruktūrai, īpaši dzīvojamajiem rajoniem. Arī vakar raķešu uzbrukumā Harkivai cietusi skola un vairākas ēkas, kur ugunsdzēsēji devās dzēst liesmas un meklēt iesprostotos. Bet vismaz divi civiliedzīvotāji nogalināti, raķetei trāpot automašīnai, kurā abi sadeguši.

"Kā tas atšķiras no Bučas vai Hostomeļas? Un saka, ka šeit ir kluss un viss ir mierīgi. Kā var būt mierīgi, ja šeit deg cilvēki? Šeit divi cilvēki deg. Skatieties! Šie līķi. Kā var ar to tikt galā?" vaicāja  vietējais iedzīvotājs Jurijs.

Šonedēļ ik dienu ienākušas ziņas par Harkivas apšaudēm, kuru rezultātā gājuši bojā civiliedzīvotāji. Taču Ukrainas drošības dienesta vadītājs Harkivā apgalvo, ka krievi, visticamāk, nespēs ieņemt pilsētu, jo ukraiņi ir gatavi kaujai.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.