Ksiomara Kastro savulaik bijusi Hondurasas pirmā lēdija; viņas vīrs Manuels Selaja bija Hondurasas prezidents no 2006. līdz 2009. gadam, kad tika gāzts militārā apvērsuma rezultātā.
Jācīnās pret korupciju un nabadzību
Kastro pirmo reizi sev piesaistīja politisku uzmanību, kad vadīja protesta kustību, pieprasot, lai viņas vīrs varētu atgriezties pie varas, vēsta CNN.
Pagājušā gada novembrī Kastro uzvarēja Hondurasas prezidenta vēlēšanās ar lielāko balsu skaitu valsts vēsturē.
Prezidentes inaugurācijas ceremoniju ceturtdien apmeklēja Spānijas karalis Felipe, ASV viceprezidente Kamala Herisa un citi ievērojami viesi.
Kastro solīja veikt reformas, lai risinātu daudzās valsts problēmas: korupciju, noziedzību un nabadzību, kuras dēļ liela daļa iedzīvotāju kļuvuši par ekonomiskiem migrantiem un mēģina nelegāli iekļūt ASV.
Kastro pārliecinošā uzvara prezidenta vēlēšanās radījusi cerības par jaunu laikmetu sievietēm Hondurasā. Šajā valstī ir augstākais sieviešu slepkavību līmenis Latīņamerikā, arī sieviešu reproduktīvās tiesības ir ļoti ierobežotas.
Maza uzvara pār patriarhātu
Aktīvisti ir optimistiski noskaņoti, ka Kastro ne tikai veiks pasākumus, kas palīdzēs uzlabot apstākļus sievietēm tuvākajā laikā, bet arī paātrinās plašākas pārmaiņas valsts kultūrā.
“Šī mazā uzvara pār patriarhātu, ko viņas ievēlēšana simbolizē, var kļūt lielāka tādā ziņā, ka tas var atvērt vēl vairāk iespējas sieviešu līdzdalībai valdībā un politikā,” laikrakstam “The Guardian” sacīja cilvēktiesību aizstāve un feministu grupas “Luchemos” pārstāve Karmena Heidī.
Kā viena no pirmajām pārmaiņām, ko feministes sagaida no Kastro prezidentūras, ir lēmums atcelt aizliegumu pret ārkārtas kontracepcijas līdzekļiem. Tas tika ieviests pēc valstī notikušā apvērsuma.
Hondurasa ir vienīgā valsts Latīņamerikā, kurā ir absolūts aizliegums attiecībā uz abortiem un avārijas kontracepciju.
Tā rezultātā sievietes, kuras tikušas izvarotas, ir spiestas meklēt ārkārtas kontracepcijas līdzekļus melnajā tirgū.
Vēlas mīkstināt abortu aizliegumu
Kas attiecas uz abortu aizliegumu, situācija ir sarežģītāka. Savā valdības plānā Kastro iekļāva priekšlikumu legalizēt abortus gadījumos, kad notikusi izvarošana, mātes dzīvība ir apdraudēta vai embrijs nav dzīvotspējīgs.
Taču pērn konservatīvie likumdevēji apstiprināja konstitucionālo reformu, kas paaugstināja slieksni, kas nepieciešams, lai pārveidotu valsts kopējo abortu aizliegumu līdz 75% balsu Kongresā.
2017. gadā balsojumā par likumprojektu, kas līdzinās Kastro priekšlikumam, to atbalstīja tikai astoņi no 128 likumdevējiem.
Lai gan Kastro partija ir guvusi panākumus kongresā, likumdevēja varu joprojām kontrolē konservatīvie, arī daudzi no viņas pašas partijas.
“Man šķiet, ka mūsu cīņa turpināsies tiesu sistēmā, lai panāktu šīs pārmaiņas,” sacīja Hondurasas Sieviešu tiesību centra direktore Regīna Fonseka.
Cīņa pret vardarbību
Sieviešu slepkavību novēršanas jautājumā ir daudz lielāka politiskā griba rīkoties, bet izaicinājums ir ne mazāk liels. “Mēs zinām, ka tas netiks atrisināts četru gadu laikā, bet mēs esam arī pārliecināti, ka daudz ko var darīt, lai nākotne būtu brīva no vardarbības pret meitenēm un sievietēm,” sacīja Fonseka.
Sieviešu tiesību grupas ir strādājušas kopā ar Kastro komandu, lai izstrādātu likumu, kas novērsīs trūkumus tiesu sistēmā, kuru rezultātā ir augsts nesodāmības līmenis.
Kastro arī ierosinājusi izveidot patvērumu sievietēm, kuras ir pārcietušas vardarbību ģimenē, vairāk iekļaujošu ekonomikas attīstību un integrētas seksuālās izglītības programmas īstenošanu skolās.
“Tas ir jautājums par to, kā skolās atjaunot un pastiprināt cieņu kā vērtību, vienlīdzību kā vērtību, pozitīvu identitāti meitenēm, lai tiktu saprasts, ka sievietes arī ir cilvēki,” sacīja Fonseka.
