4 miljonu iedzīvotāju Horvātija ir Eiropas Savienības jaunākā dalībvalsts, par bloka 28. locekli kļuva pirms sešiem gadiem. Toreiz, 2013. gadā, horvāti arī ievēlēja savus pirmos eirodeputātus – uz nepilnu gadu, jo jau 2014. gadā līdz ar citām bloka valstīm bija jāpiedalās kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Pašreizējā sasaukumā Horvātijai 11 deputātu vietas. Pēc Lielbritānijas izstāšanās paredzēts, ka būs par vienu vietu vairāk.
Taču, tā kā “Brexit” nonācis strupceļā, horvāti pagaidām ir neziņā, cik tieši eirodeputātu tad viņiem būs.
Iepriekšējās vēlēšanās uzvarēja pašlaik valdošā konservatīvā “Horvātijas Demokrātiskā savienība” jeb HDZ, kas pieder pie centriski labējās Eiropas Tautas partiju grupas. HDZ ieguva vairāk nekā pusi – sešus mandātus. Sekoja sociāldemokrāti ar četriem mandātiem, bet vienu vietu izcīnīja zaļie liberāļi „Horvātijas Ilgtspējīga attīstība” jeb ORaH.
Šoreiz valdošajiem konservatīvajiem atkal prognozē aptuveni pusi mandātu. Sociāldemokrāti kādu vietu var zaudēt. Bet pāris deputātus šoreiz var iegūt eiroskpetiskie spēki, kas pēdējos kļuvuši populārāki.
Domnīcas „Eiropas ārlietu padome” (European Council on Foreign Relations, ECFR) asociētais pētnieks no Horvātijas Robins Ivans Capars norāda, ka kopš iepriekšējām vēlēšanām valsts politiskajā ainavā iezīmējušās būtiskas izmaiņas.
„Pirmkārt, tas ir vispārējs kreisā politiskā spārna sabrukums ar sociāldemokrātu partiju priekšgalā. Otrkārt, tā ir tendence, ko redzam arī citur Eiropas Savienībā, proti, populistu un eiroskeptiķu popularitātes pieaugums. Radikālais spēks šajā nometnē ir partija „Cilvēku siena”. Saskaņā ar jaunākajām aptaujām tā ir trešā populārākā partija Horvātijā,” stāsta Capars.
Populistiskā partija “Živi zid” jeb „Cilvēku siena” pēdējos gados kļuvusi populārāka. Tās līderi ir pret eiro, aicina uz Horvātijas izstāšanos Eiropas Savienības un NATO, kā arī mudina uz ciešākām attiecībām ar Krieviju. Partija vienojusies par kopēju Eiropas vēlēšanu platformu ar Itālijas populistisko Pieczvaigžņu kustību kopā atsevišķām citām partijām no tādām valstīm kā Grieķija, Polija un Somija.
Tikmēr gaidāms, ka valdošā “Horvātijas Demokrātiskā savienība” uzsvaru liks uz eiro ieviešanu un pievienošanos Šengenas zonai.
Priekšvēlēšanu kampaņā prominentas tēmas arī demogrāfija un darbaspēka emigrācija, ņemot vērā, ka liels svars būs iekšpolitiskajiem jautājumiem, arī Eiropas Savienības fondu naudas apgūšanai.
„Priekšvēlēšanu kampaņa noteikti pievērsīsies Horvātijas reģioniem ar zemu labklājības līmeni. Tas īpaši attiecas uz Horvātijas austrumu daļu - Slavoniju. Pirms divām desmitgadēm tur plauka ļoti spēcīga un sekmīga lauksaimniecības industrija, taču tā smagi cieta kara laikā deviņdesmito gadu sākumā. Slavonijai bijis grūti atgūties. Tādēļ nebūs pārsteigums, ja solījumi par vērienīgām apūdeņošanas sistēmām vai līdzīgiem projektiem Slavonijā kļūs par svarīgu debašu tēmu,” spriež Capars.
Runājot par vēlētāju aktivitāti, 2014. gadā Horvātijā tā bija vien no zemākajām blokā – 25%. Capars sagaida, ka šoreiz tā varētu būt vien nedaudz augstāka – 25-30 procentu robežās.
„Iepriekšējās vēlēšanās īpaši zema bija jauniešu aktivitāte. Taču jāņem vērā, ka toreiz Horvātija tikai nesen bija iestājusies Eiropas Savienībā. Pēdējos piecos gados Horvātijai bijusi iespēja reāli pieredzēt, kā ir būt dalībvalstij, un tas veicinājis informētību par Eiropas procesiem. Tādēļ šoreiz vēlētāju aktivitāte varētu būt nedaudz lielāka. Turklāt iedzīvotājus iet vēlēt varētu mudināt arī tas, ka spēcīgāki kļuvuši eiroskeptiskie spēki.
Iepriekšējās Eiropas vēlēšanās nebija nekādas opozīcijas proeiropeiskajai izvēlei. Līdz ar to Horvātijai šī būs pirmā reize, kad ir arī eiroskpetiska priekšvēlēšanu kampaņa,” norāda Capars.
Maija Eiropas vēlēšanas Horvātijas politiķiem būs arī pirmais nozīmīgais pārbaudījums, ievadot saspringtu vēlēšanu ciklu pirms nākamajām prezidenta un nacionālā parlamenta vēlēšanām.
Tādēļ partijas pret šīm Eiropas Parlamenta vēlēšanām varētu izturēties nopietnāk nekā pret iepriekšējām. Turklāt nākamā gada pirmajā pusē Horvātija arī pirmo reizi kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti.
