"Jā, policijas virsnieki pametīs robežšķērsošanas zonu. Kontrolpunkti un cita infrastruktūra tiks saglabāta, lai varētu atjaunot robežkontroli. Tomēr rampas un nožogojumus noņems, lai nodrošinātu preču un pasažieru brīvu kustību," sacīja Breganas robežpunkta pārstāvis Marijans Buričs.
Kontroli plānots atcelt uz 948 kilometru garās robežas ar Slovēniju un Ungāriju, un tam piekrīt arī Ļubļana, ar ko ilgu laiku pastāvēja robežstrīds.
Process nebija vienkāršs, jo pastāv arī liels pārrobežu noziedzības un nelegālās imigrācijas risks no pārējām kaimiņvalstīm – Serbijas un Melnkalnes, bet it īpaši no Bosnijas.
Eiropas Savienība sniegusi nopietnu atbalstu, un patlaban valsts robežu sargā 6500 policistu. Taču minēto problēmu dēļ jau pēc EK atzinuma publiskošanas iebildumus pret plānu pauda Austrija.
Brisele gan uzskata, ka Horvātija līdz ar Bulgāriju un Rumāniju ir gatavas brīvai personu kustībai, un 8. decembrī gaidāms galīgais lēmums.
Tomēr trīs valstīm būs jāpierāda, ka tās spēs stingri kontrolēt ārējās robežas, cīnīties ar pārrobežu noziedzību, dalīties ar informāciju un ka tām ir sistēma patvēruma meklētāju uzņemšanai.
