Ukrainas prezidents Petro Porošenko otrdien paziņojis, ka otrdien atkal tiks panākta kārtējā vienošanās par klusuma režīmu Donbasa reģionā. Porošenko paskaidrojis, ka Milānā kopīgi ar Krievijas, Francijas, Vācijas un Lielbritānijas līderiem panāktās vienošanos dodot cerības uz ļoti, ļoti rezervētu optimismu, ka artilērijas klusums tiks ievērots.
Prezidents arī atgādinājis, ka pašlaik pretterorisma operācijas teritorija ir samazināta par divām trešdaļām un separātisko kaujinieku kontrolētā teritorija vairs nepalielinās ukraiņu spēka struktūru darbības dēļ.
Vienlaicīgi Starptautiskā cilvēktiesību aizstāvības organizācija „Human Rights Watch” otrdien nākusi klajā ar ziņojumu par savu izmeklēšanu, kurā konstatēts, ka Ukrainas valdības spēku un kaujinieku sadursmēs ir izmantotas kasešu bumbas. Šādas munīcijas izmantošana apdzīvotās teritorijās pārkāpj karadarbības veikšanas likumus un var tikt pielīdzināta kara noziegumiem.
Lai arī pašlaik neesot iespējams pilnībā noskaidrot vainīgos, pierādījumi liecinot, ka šādas kasešu bumbas pielietojuši Ukrainas spēki, vienā no uzbrukumiem nogalinot arī starptautiskā Sarkanā Krusta darbinieku.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības komiteja šīs apsūdzības nekavējoties noraidījusi. Tās pārstāvis Andrejs Lisenko norādījis, ka pretterorisma operācijas laikā ar starptautiskiem līgumiem aizliegta munīcija nav izmantota. Bet „Human Rights Watch” tiek aicināta sniegt detalizētu atskaiti ar faktiem un pierādījumiem. Lisenko arī pieļauj, ka cilvēktiesību aizstāvji varētu būt uzķērušies uz kaujinieku pārstāvju provokāciju, izplatot nepatieso informāciju. Šeit gan jāpiebilst, ka ne Ukrainas, ne Krievijas nav starp tām 114 valstīm, kas apņēmušās neizmantot kasešu bumbas.
Ļoti iespējams, ka šis jautājums tiks apspriests arī piektdien plānotajā ANO Drošības padomes sēdē, kas būs veltīta tieši situācijai Ukrainā. Sagaidāms, ka sanāksmes laikā tiks prezentēts arī Vācijas izlūkdienestu pētījums, kurā apgalvots, ka virs Ukrainas notriektā Malaizijas aviolīniju lainera bojāejā ir vainojami tā dēvētās Doņeckas tautas republikas atbalstītāji. Tāpat dienaskārtībā iekļauti jautājumi par vēlēšanu rīkošanu separātistu kontrolētajās teritorijās, kā arī par pamiera ievērošanu, ko, pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, pārkāpj abas konfliktā iesaistītās puses.
Bet Briselē otrdienas vakarā norit ļoti nozīmīgas Krievijas, Ukrainas un Eiropas Savienības sarunas par gāzes cenām un gāzes piegādēm. Pirms šīm sarunām pastāvēja bažas par to, ka Maskava arī Ukrainas konflikta dēļ šajā ziemā varētu apturēt energoresursu piegādes Eiropai. Taču pēc Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās Milānā ir cerības, ka jau tūlīt izdosies panākt galīgo vienošanos gan par zemākām gāzes cenām Ukrainai, gan par ātrāku parādu apmaksu Krievijai, gan par drošām piegādēm Eiropai.
