Labrīt

Francijā atbalstīs alternatīvu un videi draudzīgu iepakojumu ražošanu un izmantošanu

Labrīt

Britu advokāts: ES banku uzraudzības un glābšanas sistēma jāpilnveido

Ievērojami pasaules kinorežisori aicina Krieviju atbrīvot Sencovu

Ievērojami pasaules kinorežisori aicina Krieviju atbrīvot Sencovu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 2 mēnešiem.

Šonedēļ aprit jau trīs mēneši, kopš ukraiņu kinorežisors Oļegs Sencovs ir uzsācis badastreiku stingrā režīma kolonijā Krievijas ziemeļos. Tādēļ pirmdien 120 pazīstami franču kultūras darbinieki, tostarp leģendārais kinorežisors Žans Liks Godārs, kā arī arī Francijas kultūras ministre Fransuāza Nisēna, ir parakstījuši atklātu vēstuli ar aicinājumu atbrīvot Sencovu, kurš Krievijā ir notiesāts par apsūdzībām terorismā. Vēstules autori pieprasa, lai Eiropas Savienība un ANO izdara spiedienu uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

“Es jūtu, ka beigas ir tuvu.” Tā nesen vēstulē savai māsīcai uzrakstīja ieslodzītais ukraiņu kinorežisors Oļegs Sencovs. Ir apritējuši jau trīs mēneši, kopš Sencovs ir uzsācis badastreiku stingrā režīma kolonijā. Jau kopš Sencova aizturēšanas Krimā notikumu attīstībai cieši seko krievu kinorežisors Askolds Kurovs. Viņš ir autors arī starptautisku atzinību guvušai dokumentālai filmai “Prāva” par Sencova tiesāšanu. Kurovs uztur kontaktus arī ar Sencova radiniekiem.

“Kad es 4. jūnijā tikos ar Oļegu viņš jau izskatījās ļoti slikti. Viņš bija ļoti notievējis, bāls, izskatījās novecojis,'' stāsta Kurovs. ''Pirms dažām dienām - pēc cilvēktiesību pārstāves Tatjanas Moskaļkovas lūguma - tika publicētas viņa fotogrāfijas. Tas tika darīts ar mērķi, lai parādītu, ka ar viņu viss ir kārtībā, ka viņš ir dzīvs un vesels, un pārtrauktu spekulācijas. Tomēr šajās fotogrāfijās Oļegs izskatās ļoti novārdzis. Uz viņu vienkārši bija bail skatīties. Savā pēdējā vēstule māsīcai viņš uzrakstīja, ka jūt, ka tuvojas beigas. Un ar to netiek domāta atbrīvošana. Man arī tas daudz ko izsaka, jo Oļegs diez vai tā vienkārši sāktu mētāties ar šādiem vārdiem. Tas nozīmē, ka

viņam patiešām ir slikti un viņš jūt, ka zaudē spēkus.”

Kurovs saka - vēl maijā Sencovs ir piekritis, ka viņam katru dienu tiek uzlikta sistēma ar glikozi un vitamīniem, lai uzturētu viņu pie samaņas. Bet vēlāk viņš sācis katru dienu uzņemt arī divas karotes barojošās vielas. Citādi cietumā viņu varētu sākt barot piespiedu kārtā.

Kurovs apraksta, kā izskatās pilsēta, kur atrodas Sencova kolonija:

“Oļegs atrodas Labitnangos. Tas jau ir aiz polārā loka. Nedaudz tālāk ir Ziemeļpols. Tā ir viena no Krievijas attālākajām un visvairāk uz ziemeļiem novietotajām kolonijām. Tur ir ļoti skarbi klimatiskie apstākļi – maz kas tur aug un ir garas, ļoti aukstas ziemas. Reizēm temperatūra sasniedz pat -50 grādus. Turpretī vasaras mēdz būt ārkārtīgi karstas un iestājas polārā diena. Uz turieni ir arī ļoti grūti nokļūt. Kad mēs ar advokātu tur bijām jūnijā, tad Obas upē bija sākusies ledus iešana. Un, tā kā pāri upei joprojām nav tilta, ko nekādi nespēj uzbūvēt, mums nācās lidot ar helikopteru, jo arī prāmis tajā laikā nevarēja kursēt. Tā kā tur ir ne tikai bargi laika apstākļi, bet arī ir ļoti grūti nokļūt. Un Oļegam, kā jau dienvidniekam no Krimas, protams, pietrūkst saules un siltuma. Viņš sūdzējās, ka viņam sāk bojāties uz izkrist zobi. Uz ko Jamalas Ņencu autonomā apvidus cilvēktiesību pārstāvis atbildēja, ka tas neesot nekas īpašs, jo arī viņam šādā klimatā bojājas zobi.”

Vēstule ar aicinājumu atbrīvot Sencovu, ko augustā parakstīja 120 Francijas kino industrijas darbinieki un arī Francijas kultūras ministre Fransuāza Nisēna, nebūt nebija pirmā. Par ukraiņu kinorežisoru ir iestājušies arī citi kultūras darbinieki, kā arī Eiropas Parlamenta deputāti.

Kādu laiku tika pieļauts, ka Krievija un Ukraina varētu apmainīties ar politieslodzītajiem Pasaules futbola čempionāta laikā šovasar. Tomēr tas nav noticis.

Tādēļ Kurovs šobrīd nav optimistiski noskaņots:

“Nē, es nesaskatu nekādu progresu vai kustību šajā jautājumā. Ja kādu īsu brīdi vēl notika sarunas par apmaiņas nosacījumiem un Porošenko zvanīja Putinam, kā arī bija sarunas starp Krievijas un Ukrainas cilvēktiesību pārstāvjiem, tad šobrīd šī lieta ir apstājusies un nekur nevirzās. Protams, mūsu varasiestāžu cinismu pret ukraiņu ieslodzītajiem var saprast, bet kādēļ viņi neko nedara, lai atbrīvotu Krievijas pilsoņus no Ukrainas cietumiem, man pilnīgi nav skaidrs.”

Krievu dokumentālists uzsver, ka, viņaprāt, ir ārkārtīgi būtiski, lai starptautiskā sabiedrība uzturētu interesi par šo lietu un turpinātu spiedienu uz Maskavu. Jo šo jautājumu varot atrisināt tikai augstākajā līmenī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti