Noteikti arī kritēriji, pēc kuriem atlasīs bēgļus, taču šķietamā skaidrība par bēgļu uzņemšanas procesu nebūt nemazina tās bažas, kuras valda Igaunijas sabiedrībā. Arī kaimiņvalstī bēgļu krīze izraisījusi asas viedokļu sadursmes, kurās valdībai pārmests, ka tā iedzīvotājiem nestāsta taisnību.
Arī Tallinā bēgļu jautājums ir tikpat karsts temats kā Latvijā. Arī Igaunijā runā par to, kādas ticības cilvēkiem ļaut ierasties Igaunijā, kādiem kritērijiem tiem atbilst, ko viņiem darīt un kur viņiem dzīvot, un galu galā - kā iekļauties Igaunijas sabiedrībā. Tomēr ir divas atšķirības. Pirmā, praktiskākā Igaunija paziņojusi, ka uzņems tikai līdz 200 bēgļiem. Un otrā, daudz būtiskākā – Igaunijas valdība jau daudz plašāk skaidrojusi, kā notiks bēgļu uzņemšana, kādiem kritērijiem viņiem jāatbilst un kur viņi tiks izvietoti.
Izglītoti, zina valodas, vēlas strādāt un vēlas dzīvot Igaunijā - tie ir kritēriji, kurus igauņu dienesti izvirzījuši kā galvenos, lai bēgļus uzņemtu.
Kaimiņvalsts cer, ka daļu darba paveiks pašas bēgļu krīzes skartās valstis – Itālija un Grieķija –, kas veiks bēgļu priekšatlasi.
Igaunijas Iekšlietu ministrijas Migrācijas politikas departamenta vadītājs Janeks Megi skaidroja, ka reliģiskā piederība būs viens no kritērijiem, “jo mēs zinām, ka tieši kristieši ir liela cilvēku grupa, kas ir apdraudēta Sīrijā”.
“Tiem būs jābūt galvenokārt kristiešiem, jo mūsu galvenais mērķis ir integrācija. Tā kā lielākā Igaunijas sabiedrības daļa ir kristieši, tad, protams, Igaunijā vieglāk integrēties būtu kristiešiem,” atzina Megi.
Atbilstību kritērijiem vērtēs arī paši igauņi. Iecerēts, ka īpaša dienestu darbinieku komanda dosies, piemēram, uz Itāliju, lai no turienes uzņemamos bēgļus vēlreiz izvērtētu. Tikai tad, ja no amatpersonām būs pozitīvs atzinums, bēgļi sāks ceļu līdz Igaunijai un tur nonāks kādā no pašvaldībām. Nolemts, ka bēgļus izvietos izkliedēti pa visu valsts teritoriju.
“Mēs vēlamies, lai viņi integrējas un lai neveidotos atsevišķas teritorijas, kurās dzīvo tikai bēgļi, uzturot tikai savu kultūru un nekādi neiesaistītos sadzīvē ar vietējiem iedzīvotājiem. Vienīgais veids, kā to panākt, ir atrast viņiem dzīvesvietas vietējās kopienās, kur viņiem nāksies komunicēt ar vietējiem, strādāt un mācīties valodu,” sacīja Igaunijas Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raits Kūze.
Līdz nākamās nedēļas vidum pašvaldībām dots laiks, lai paustu savu gatavību iesaistīties bēgļu uzņemšanā. Līdz šim gan atsaukušās tikai tās, kurām brīvu dzīvojamo platību neesot. Taču talkā esot gatavas nākt baznīcas, arī valstij atsevišķās pašvaldībās piederot mājokļi, tāpēc bēgļi novados, visticamāk, nonāks tik un tā – neatkarīgi no tā, vai vietējai varai patīk tas vai nē. Šobrīd mājvieta nolūkota jau aptuveni 100 bēgļiem.
Tomēr valdības plāniem netrūkst kritiķu. Pirmkārt jau vaicājot, kā tieši valdība panāks, ka iebraucēji dzīvos konkrētās pašvaldībās un mācīsies igauņu valodu, ko plānots noteikt kā obligātu priekšnoteikumu. Šaubas atbildīgie dienesti centās mazināt, dodoties uz novadiem un stāstot visu, kas vien esot stāstāms. Taču ar skaidrošanu arī igauņiem īsti nevedas.
“Daži apšauba, ka tie vispār ir bēgļi. Ir cilvēki, kas baidās no islāma kā tāda. Citi domā, ka tie būs teroristi. Valdībai būtu jāpasaka, ka tie ir bēgļi, kuriem mājas bija jāpamet tieši baiļu no terora dēļ. Tāpat apkārt klejo mīts, ka šie cilvēki saņems daudz lielāku sociālo palīdzību nekā vietēji. Un valdības komunikācijas un tā izskaidrošanas spēja līdz šim bijusi pārāk vāja,” saka Igaunijas Bēgļu padomes valdes priekšsēdētājs Ēro Jansons.
Eksperts norāda, ka situāciju saasina politiķi, kuri bēgļu jautājumu izmanto politiskā kapitāla gūšanai. Līdz šim Igaunijā jau notikuši vairāki protesti pret imigrāciju. Tos rosinājusi nacionāli noskaņotā Igaunijas Konservatīvā tautas partija. Tās nostāja ir tieša – bēgļi ir jāsūta atpakaļ.
“Mēs nevaram mainīt to, ka Rietumeiropas sabiedrības ir pašnāvnieciskas. Mēs viņiem nevaram palīdzēt. Tāpēc solidaritāte ir bezjēdzīga, un mēs negribam solidarizēties ar sevi iznīcinošām nācijām. Mēs tajā nedrīkstam iesaistīties!” pauž Igaunijas Konservatīvās tautas partijas līderis Martins Helme.
Šajā nedēļas nogalē koncertā savukārt kopā pulcēsies tie, kuri atbalsta bēgļu uzņemšanu. Tiesa, nojaušams, ka atklāti nostāties par bēgļu uzņemšanu atļaujas tikai retais, jo riskē saņemt krietnu sašutuma devu. Nule kā politoloģijas studijas beigusī Trīne Tomesāre uzskata, ka bēgļu krīze sabiedrībā uzduļķojusi ne tās labākās nogulsnes.
“Manā sapnī Igaunijas sabiedrībā nav vietas rasismam. Par laimi mēs rasisma ziņā neesam tādi vienīgie, bet es tiešām ceru, ka mēs sapratīsim, ka mēs visi esam cilvēki un vēlamies labāku dzīvi ne tikai paši sev, bet arī citiem. Mēs joprojām izmantojam Zviedriju, Somiju un citas Rietumeiropas valstis, lai uzlabotu paši savas dzīves, tad kādas mums ir tiesības citiem teikt, ka viņiem nav tiesību to darīt,” norāda Tomesāre.
Ir gan viena lieta, par ko vienisprātis ir visi LTV “Panorāmas” uzrunātie, tostarp Igaunijas Iekšlietu ministrija - atziņa, ka nav atbildes uz jautājumu, kā milstošo bēgļu krīzi atrisināt.
“Kāds ir Eiropas plāns? Mēs redzam visādus pasākumus un soļus, kurus ES un dalībvalstis veic, bet kurām nav skaidra mērķa, kā šo situāciju risināt. Bēgļu pārvietošana un izvietošana dalībvalstīs un operācijas Vidusjūrā migrantu plūsmu neapturēs. Tas ir tikai tāds īstermiņa risinājums. Un viss,” sala Iekšlietu ministrijas pārstāvis Janeks Megi.
