Igaunijas prezidents Alars Kariss apmierinājis šo prasību, tādēļ pašlaik Igaunijā darbojas mazākuma valdība, bet premjeres Reformu partijai jāmeklē citi koalīcijas partneri.
Prezidents parakstīja lēmumu atbrīvot Erki Savisāru no vides ministra amata, Tītu Teriku no kultūras ministra amata, Tāvi Āsu no ekonomikas un infrastruktūras ministra amata, Jāku Ābu no valsts pārvaldes ministra amata, Kristianu Jāni no iekšlietu ministra amata, Tanelu Kīku no veselības un nodarbinātības ministra un Evu Mariju Līmetsu no ārlietu ministres amata.
Igaunijā kopš 2021. gada janvāra darbojas Reformu partijas un Centra partijas izveidotā koalīcijas valdība. Kallasa ir Reformu partijas līdere, bet Centra partiju vada bijušais premjers, tagadējais parlamenta priekšsēdētājs Jiri Ratass.
Pēdējā laikā abu partiju attiecības bijušas ļoti saspīlētas. Lielākās nesaskaņas izraisījis strīds par bērnu pabalstu palielināšanu.
Centra partija parlamentā iesniedza likumprojektu par grozījumiem bērnu un ģimeņu pabalstos, ko ar saviem parakstiem atbalstījuši deputāti no trim opozīcijas partijām - Konservatīvās tautas partijas (EKRE), partijas "Tēvzeme" un sociāldemokrātiem, bet nav parakstījuši koalīcijas partneres – Reformu partijas – politiķi.
Priekšlikums paredz paaugstināt bērnu pabalstus līdz 100 eiro mēnesī par katru bērnu, kā arī ikmēneša piemaksu daudzbērnu ģimenēm: 700 eiro ģimenēm, kas audzina trīs līdz sešus bērnus, un 900 eiro ģimenēm, kurās ir septiņi vai vairāk bērni.
Inflācijas līmenis Igaunijā pārsniedzis 20% gadā, kas ir augstākais rādītājs eirozonas valstīs. Igaunijas politiķi meklē risinājumus, kā iedzīvotājiem kompensēt dzīves dārdzības pieaugumu.
Kallasa izteikusies, ka Reformu partija nav pret likuma grozījumiem, taču, ņemot vērā, ka tie izmaksātu vairāk nekā 300 miljonus eiro gadā, apspriešanai būtu jābūt ilgākai un jābalstās uz ekonomikas prognozēm.
“Igaunijai pašlaik vairāk nekā jebkad vajadzīga rīcībspējīga valdība, kas balstīta uz kopīgām vērtībām.
Drošības situācija Eiropā man liedz jebkādu iespēju turpināt sadarbību ar Centra partiju, kas nav spējīga likt Igaunijas intereses augstāk par savas partijas un tās dažādu spārnu interesēm,” piektdien atzina Kallasa.
Valdības krīzi saasināja arī trešdien notikušais balsojums par likumprojektu, kas paredzēja Igaunijas mazākumtautību bērnudārzos pāriet uz apmācību igauņu valodā. Centra partija kopā ar EKRE izgāza šī likumprojekta pieņemšanu. Kallasa arīdzan norāda, ka vairākiem Centra partijas ministriem nav pielaides NATO noslēpumiem.
Reformu partijai tagad jāmeklē jauni koalīcijas partneri; paredzams, ka Kallasa mēģinās vienoties ar sociāldemokrātiem un "tēvzemiešiem".
Savukārt Centra partija varētu mēģināt atjaunot valdošās koalīcijas modeli, kas Igaunijā bija pirms tagadējās valdības izveidošanas. Centra partijas līdera Ratasa vadītās valdības sastāvā tolaik darbojās Centra partija, EKRE un "Tēvzeme".
Reformu partijai ir 34 deputāti parlamentā, Centra partijai – 26, EKRE – 19, "Isamaa" ("tēvzemiešiem") – 12, sociāldemokrātiem – 10 vietas. Vairākumam nepieciešama vismaz 51 deputāta balss.
Nākamās parlamenta vēlēšanas Igaunijā ir plānotas 2023. gada 5. martā.
