Igaunijā, atšķirībā no Latvijas, joprojām ir obligātais militārais dienests, kura ilgums ir no astoņiem līdz 11 mēnešiem (atkarībā no karavīra speciālitātes). Pagājušogad bija plānots iesaukt 3500 karavīru, bet šo plānu izdevies pat nedaudz pārpildīt: iesaukti 3516 karavīri, ziņo ERR.ee. Turklāt lielākā daļa jauniesaukto pieteikušies dienestam brīvprātīgi. Viņu vidū ir arī 54 sievietes, kas jauniesaukto vidū ir rekords.
Aizvadītā gada laika sarucis arī “atbirums”: to karavīru skaits, kas dienestu pamet priekšlaikus. 2019. gadā tādu bija 7,8%, bet pērn šis īpatsvars sarucis līdz 5,6%.
Igaunijas Aizsardzības ministrijas dati rāda, ka 7,5% no obligāto militāro dienestu beigušajiem paliek armijā un turpina dienēt kā profesionāli karavīri.
Aizsardzības ministrija pēc jauniesaukto aptaujām secinājusi, ka brīvprātīgu pieteikšanos militārajam dienestam veicina dažādas nacionālās aizsardzības izglītības programmas Igaunijas vidusskolās. Ministrija secina, ka aizsardzības mācība veicina jauniešu patriotismu, palīdz izkliedēt viņu bažas par dienestu. To atzīst arī paši jauniesaucamie.
Obligātu valsts aizsardzības mācību no 2024. gada 1. septembra plānots ieviest arī Latvijas vidusskolās. Pašlaik aizsardzības mācība tiek piedāvāta kā izvēles priekšmets, kas tiek apgūts vienu pilnu dienu mēnesī. To kā pilotprojektu māca 69 Latvijas skolās.
