NATO ģenerālsekretāra un Eiropas Komisijas prezidentes tikšanās ar Igaunijas valdošajiem politiķiem Igaunijas neatkarības dienā 24. februārī, kas sakrita ar Krievijas iebrukuma Ukrainā gadadienu, bija simboliski nozīmīgs brīdis Igaunijas tautai.
Valdošā Reformu partija ilgstoši saistījusi sevi tieši ar drošības politiku, bet premjere Kaja Kallasa šī gada laikā sevi parādījusi kā spēcīgu līderi. Šī vizīte vēlreiz kalpoja tam kā atgādinājums.
Priekšvēlēšanu kampaņā drošības tēma aizvien ir priekšplānā, tāpēc Reformu partijai atkal paredz uzvaru, taču jautājums - cik lielu.
"Uzvarēt vēlēšanās vēl nenozīmē spēju izveidot valdību. Reformu partijai tas neizdevās 2019. gadā.
Tāpēc viņu lielakā problēma ir, vai būs citas koalīciju iespējas, kuras matemātiski var tik saliktas arī bez Reformu partijas," sarunā ar Latvijas Televīziju skaidro Igaunijas laikraksta "Eesti Ekspress" žurnālists Urmass Jāgants.
Lai arī Reformu partija, visticamāk, paliks valdībā, varētu būt redzamas izmaiņas koalīcijā.
Reformu partija pašlaik ir koalīcijas valdībā ar sociāldemokrātiem un tēvzemiešiem, bet atbalsts šīm partijām diezgan ievērojami krities. Tāpat kara iespaidā atbalsts sarucis arī tradicionāli krievvalodīgo atbalstītajai Centra partijai.
Taču krievvalodīgo vēlētāju šoreiz varētu uzrunāt labēji noskaņotā opozīcijas partija EKRE, kura iemanto arvien lielāku popularitāti. Šī partija uzskata - Ukrainai jāpalīdz, taču ne uz Igaunijas drošības rēķina. Tā arī kritizējusi pārāk atvērto Ukrainas bēgļu politiku.
EKRE vairāk centusies pievērst uzmanību augošajām enerģētikas cenām, kas vissmagāk skar nabadzīgāko iedzīvotāju slāni. Tieši trūcīgākā sabiedrības daļa tradicionāli atbalstījusi šo partiju.
Jāgants gan norāda, ka valdība veikusi pasākumus, lai situāciju mīkstinātu, tāpēc enerģijas cenu jautājums vairs nav tik liela problēma, kā EKRE to cenšas pasniegt.
Šogad parlamentā prognozē arī jaunpienācējus - liberāli progresīvo "Eesti 200" partiju, no kuras gan lieli satricinājumi nav gaidāmi.
"Nedomāju, ka būs būtiskas izmaiņas Igaunijas politikā. Jo galvenā problēma ir drošība, un šajā jautājumā starp partijām nav lielu viedokļu atšķirību. Krievijas karš pret Ukrainu aizēno visu citu," secina Jāgants.
Visas partijas atbalsta Igaunijas aizsardzības izdevumu palielināšanu, viedokļi dalās tikai par to, kā šos līdzekļus tērēt.
Būtiskas pārmaiņas Igaunijas politikā gaidāmas tikai tad, ja koalīcija tiktu izveidota bez pašlaik valdošās Reformu partijas.
Eksperti pauž, ka, konservatīvajai EKRE gūstot labus panākumus, varētu būt grūtības izveidot valdību ar liberālajiem spēkiem, kuri sadarbību ar šo partiju uzskata par savu sarkano līniju. Tāpēc Igauniju varētu sagaidīt sarežģītas valdības veidošanas sarunas.