Kaljulaidas kandidatūru vēlēšanām pieteica 90 Rīgikogu deputāti, un viņa šajā balsojumā bija vienīgā pretendente. Balsojumā viņu atbalstīja 81 parlamentārietis, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs Err.ee.
Pirmajā preses konferencē pēc ievēlēšanas Kaljulaida atzina, ka nav pārsteigta par balsojuma rezultātiem. Tādējādi parlaments demonstrējis, ka tas ir vienojies un spēj pildīt šo vienošanos.
Viņa solīja strādāt pie sarežģītajiem jautājumiem un mudināja atteikties no melnbalta pasaules skatījuma, meklējot dažādus ceļus jautājumu risināšanai.
Attiecības starp Baltijas valstīm viņa nodēvēja par ļoti labām un tādā garā arī turpināts tās uzturēt.
Uz somu žurnālistes jautājumu par pirmo ārvalstu vizīti Kaljulaida atbildēja somiski, sakot, ka pirmās vizītes būs pie ziemeļu un dienvidu kaimiņiem.
Neilgi pēc apsveikumu saņemšanas jaunievēlētā Igaunijas prezidente piedalās preses konferencē. pic.twitter.com/VTMkxJURn8
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) October 3, 2016
Sieviete prezidenta amatā
Vēl pirms Kaljulaidas ievēlēšanas eksperti intervijā Igaunijas sabiedriskajam medijam uzsvēra – būtiski, ja prezidenta amatu ieņemtu sieviete. Tas uzsvērts tāpēc, ka Igaunijā manāmas problēmas dzimumu līdztiesību jautājumos.
Sievietes, turklāt jaunas sievietes ievēlēšanu prezidenta amatā uzsvēra arī Somijas vēstniece Igaunijā Kirsti Narinena, norādot arī uz Kaljulaidas zināšanām un prasmēm, kas ļaušot veiksmīgi pildīt šī amata pienākumus.
Tikmēr Tallinas Universitātes pasniedzējs un mediju eksperts Vitālijs Belobrovcevs vērtēja, ka Kaljulaida labāk derētu premjera amatā, jo viņa ļoti labi pārzina ekonomiskos jautājumos. Savukārt prezidenta amatā būtiska ir politiskā uzticība, pie kā viņai vēl būs jāstrādā. Tajā pašā laikā viņš Kaljulaidu uzteic kā ļoti zinošu.
Kaljulaidu ar ievēlēšanu prezidenta amatā apsveica Latvijas prezidents Raimonds Vējonis un novēlēja spēku un izturību, pildot jaunā amata pienākumus.
Pieci balsojumi izgāžas
Par Kaljulaidu kā kandidāti pagājušajā nedēļā vienojās lielākā daļa parlamenta partiju pēc tam, kad jauno Igaunijas prezidentu neizdevās ievēlēt nedz parlamentam trijos balsojumos augusta beigās, nedz mēnesi vēlāk divos balsojumos elektoru kolēģijai, kurā ietilpst arī pašvaldību pārstāvji.
Starp spēcīgākajiem kandidātiem bija Igaunijas politikas smagsvars, bijušais eirokomisārs Sīms Kallass, kuru balojumā virzīja valdošā Reformu partija, kā arī sabiedrībā populārā Marinu Kaljurandu, kura kandidēšanas dēļ atteicās no ārlietu ministra amata. Tomēr arī šie kandidāti nespēja iegūt nepieciešamo atbalstu.
Plašākai sabiedrībai nepazīstama
Tuvāk politikai viņa nokļuva pagājušā gadsimta 90. gadu beigās, kad kļuva par tā laika premjera Marta Lāra padomnieci ekonomikas jautājumos. Nedaudz vēlāk – 2002.gadā – Kaljulaidu iecēla par Igaunijas Valsts energokompānijas „Eesti Energia” Iru spēkstacijas vadītāju. Tolaik trīs gadus viņa bija arī konservatīvās partijas „Tēvzemes savienība” biedre, bet no tās izstājās 2004.gadā, kad Igaunija pievienojās Eiropas Savienībai.
Kopš tā laika Kersti Kaljulaida vairāk dzīvojusi Luksemburgā, kur viņa vairāk nekā 10 gadus bijusi Igaunijas pārstāve Eiropas Revīzijas palātā.
Viņa ir precējusies, četru bērnu māte.
Pašreizējais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess amatā pavadījis divus termiņus jeb kopumā 10 gadus, viņa pilnvaras beigsies 9.oktobrī.
