ĪSUMĀ:
- Vēlēšanās uzvarējusi opozīcijā esošā Reformu partija, iegūstot 28,9% vēlētāju balsu;
- Valdību, visticamāk, veidos Reformu partijas līdere Kaja Kallasa;
- Kopumā vēlētāju aktivitāte Igaunijas parlamenta vēlēšanās bija 63,1%;
- Eiroskeptiķi vēlēšanu rezultātā dubultojuši savu pārstāvniecību parlamentā.
Kopumā vēlētāju aktivitāte Igaunijas parlamenta vēlēšanās bija 63,1%, bet 28,1% balsoja elektroniski, liecina Igaunijas vēlēšanu komisijas informācija.
Elektroniskajā nobalsošanā iepriekš piedalījās rekordliels skaits vēlētāju - 247 232. 2017. gadā pašvaldību vēlēšanās elektroniski nobalsoja 186 000, ziņo Igaunijas sabiedrisko mediju portāls ERR.
Elektroniski internetā nobalsojušo vidū vispopulārākā ir liberālā Reformu partija – tā ieguvusi 40% no visām elektroniski nodotajām balsīm. Par to liecina Igaunijas Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Otrajā vietā ar 13,5% e-balsu ir nacionālistiski eiroskeptiskā Konservatīvā tautas partija jeb ''EKRE''. Par procentpunktu atpaliek konservatīvie "tēvzemieši"- 12,6%, bet premjera Jiri Ratasa vadītā valdošā Centrā partija tikai ceturtā ar 11,7% internetā nodoto balsu.
Piecu procentu barjeru e-balsojumā pārvarējuši arī sociāldemokrāti un liberālā partija “Igaunija 200” (5,5%).
Eksperti lielas izmaiņas Igaunijas politiskajā kursā gan neprognozē. Kā viens no reālākajiem variantiem ir, ka "reformisti" atkal izveidos trīs partiju koalīciju ar konservatīvo partiju ‘Tēvzeme” un sociāldemokrātiem - attiecīgi ceturto un piekto lielāko partiju Riigkogu. “Reformu partijā ir cilvēki, kuriem joprojām ir aizvainojums pret sociāldemorkātiem un “tēvzemiešiem”, jo viņi pirms pāris gadiem “uzmeta” reformistus par labu centristiem. Tomēr, visticamāk, viņi spēs tikt tam pāri un izveidot darbotiespējīgu koalīciju. Citas varianti ir mazāk ticamai. Reformistiem un centristiem būtu iespējams izveidot koalīciju divatā, taču tas diez vai notiks,” teica politologs Martins Molders.
Eksperti vērtē, ka "reformisti" spēja daudz labāk moblizēt savus atbalstītājus nekā centristi, kuru atbalsta bāze ir Igaunijas krievvalodīgie pilsoņi. Vēlētāju aktivitāte šoreiz bija daudz zemāka apgabalos, ka ir svarīgi centristiem – kā Igaunijas ziemeļaustrumos, kur atrodas Narva, un Tallinā, norāda Molders.
“Varbūt viens no iemesliem ir, ka iepriekšējās parlamenta vēlēšanās Centra partijas līderis joprojām bija Savisārs. Un varbūt viņš spēja daudz sekmīgāk uzrunāt krievvalodīgos vēlētājus Tallinā nekā Jiri Ratass,” teica Molders.
Tikmēr kā savā ziņā vēlēšanu uzvarētājus var vērtēt Konservatīvo Tautas partiju jeb EKRE ar bijušo Igaunijas vēstnieku Krievijā Martu Helmi priekšgalā. Ar nacionālistiskiem, populistiskiem, eiroskpetiksiem un pret imigrāciju vērstiem saukļiem tā vairāk nekā dubultojusi savu deputātu skaitu parlamentā līdz 19. “Partijas līderi teica, ka, ja nonāks pie varas, tad valsti vadīs tā kā to dara Donalds Tramps. Tie bija apzināti centieni sevi asociēt ar Trampu, ar viņa vārdu un zīmolu. Un tas droši vien uzrunāja daļu vēlētāju papildus citām lietām partijas programmā. Par EKRE vairāk balso lauku rajonos, tur viņi ieguva lielāku atbalstu nekā pilsētās. Viņiem bija labi rezultāti Igaunijas dienvidu apriņķos kā Valgā, arī Pērnavā,” norādīja Turpina Tartu Universitātes politologs Vello Pettais.
Igauņu politologs Martins Molders iepriekš Latvijas Radio skaidroja, ka dažādu partiju atbalstītāju attieksme pret balsošanu internetā būtiski atšķiras. “Un tas vēlēšanu nakti, protams, padara vēl interesantāku, jo vispirms paziņos e-balsošanas rezultātus. Vakarā vadībā uzreiz izvirzīsies Reformu partija, bet tad sāks ienākt rezultāti no vēlēšanu iecirkņiem un Centra partija pamazām tuvosies. Lielais jautājums būs, vai centristiem galu galā izdosies panākt reformistus,” prognozēja Molders.
Darja un Mihails, kas kopā ar bērniem Annu un Soņu atnākuši uz balsošanas iecirkni Tallinas Tehniskajā universitātē un atzīst, ka vēlēšanās piedalās ar skaidru pārliecību, ko no nākamās valdības vēlas. “Balsoju par pārmaiņām, lielākoties izglītībā. Esmu saistīta ar cilvēkiem, kam ir īpašas vajadzības, tāpēc esmu par to, lai te būtu uzlabojumi, arī sociālajā jomā,” stāstīja Darja.
“Mani lielākoties viss apmierina. Mazliet gribētos pārmaiņas. Daudzveidot esošās partijas. Principā esmu par konservatīvām vērtībām.” piebilda Mihilals.
Karls, kuram šīs bija pirmās vēlēšanas, atnāca, jo gribēja izteikt savu viedokli - “gribētu uzlabot Igaunijas vidi”.
19. vēlēšanu iecirkņa vadītāja Ūle Kallasa stāstīja, ka cilvēki nāk ļoti aktīvi. “Iepriekšējā balsošanā arī cilvēki daudzi piedalījās. Mūsu iecirknī iepriekš nobalsoja 52% cilvēku. Un arī šodien aktīvi nāk. Ir skaists laiks, visi grib balsot, izdarīt savu izvēli,” sacīja Kallasa.
Igaunijai šīs bija vēlēšanas, kurās pēc ilgiem laikiem tik spilgti neizcēlās sadalījums starp krievvalodīgajiem un igauņu valodā runājošajiem vēlētājiem, lai gan to vismaz divas partijas centās noturēt dienas kārtībā, taču Igaunijai arī Eiropas mediju uzmanība bijusi pievērsta populisma pieaugumam, norādīja domnīcas „Praxis” vadītājs Tarmo Juristo.
„Manuprāt iemesli ir tādi paši, kā citās Eiropas valstīs. Varbūt prioritātes ir dažādas, taču visas šīs populistiskās un radikālās partijas spēlē uz vienu un to pašu baiļu kopumu – ekonomisko un sociālo nestabilitāti, nevienlīdzību, bailēm tika atstātam ārpusē,” sacīja Juristo.
Visi šie jautājumi, kā norāda eksperts, būs jāņem vērā arī nākamajiem valdības veidotājiem. Tagad lielākais jautājums ir, cik ilgā laikā Igaunija izveidos valdību, vai Centra un Reformu partija apvienosies lielajā koalīcijā.
Taču ir virkne jautājumu, par kurām abām partijām ir atšķirīgi viedokļi un kas valdības izveidošanu var sarežģīt. Un tie ir nodokļi, proti, vai ieviest progresīvo nodokli, pāreja uz izglītību tikai igauņu valodā un pilsonības piešķiršana nepilsoņiem.
