Runājot par karu Ukrainā, viņš atzina, ka grūti pateikt, kad tas beigsies, bet vispirms ir jāpalīdz Ukrainai uzvarēt.
Igaunijas aizsardzības ministru Tartu Baltijas Aizsardzības koledžas konferencē par Krieviju uz sarunu aicināja LTV žurnālists Gints Amoliņš.
Gints Amoliņš: Ir sācies otrais gads pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tas sākās pagājušā gada 24. februārī, kas ir arī Igaunijas Neatkarības diena. Tagad jums Igaunijā šis datums droši vien raisa divējādas sajūtas?
Hanno Pevkurs: Noteikti. Pagājušajā gadā, kad es pamodos, zinot, ka mums ir Neatkarības diena, un tad atvēru ziņas un redzēju, ka ir sācies pilna mēroga karš, – tā bija dīvaina sajūta. Kad domājat, ka ir svētki, ka gaidāma jauka diena, bet ir sācies karš, ir jādomā tikai par Ukrainu un to, kas būs tālāk. Zināt, tas bija ļoti grūti. Bet tomēr mēs zinām – un jau toreiz zinājām –, ka Ukraina ir spējīga cīnīties. Viņi to parāda pasaulei, ka viņi cīnās par brīvu un likumos balstītu pasauli.
Šogad Igaunijā šajā dienā bija augsta līmeņa viesi, lai paustu atbalstu.
Jā, tas bija ļoti labi, ka Jenss Stoltenbergs un Uruzla fon der Leiena bija šeit kopā ar mums. Mēs arī saprotam, ka tas ir normāls signāls, ka Eiropas Savienība kā valstu kopiena un NATO kā alianse sadarbojas tik cieši, kā vēl nekad.
Tas ir ļoti svarīgi ne tikai mums, bet arī uzskatu, ka tas bija skaidrs vēstījums Krievijai – nespēlēt ar mums spēlītes. Mums ir ļoti labi sabiedrotie. Un kopumā NATO kā alianse ir spēcīgāka nekā jebkad agrāk.
Tomēr Krievija turpina uzbrukt Ukrainai. Daudziem ir jautājums – kad tas beigsies?
Tas patlaban ir grūtākais jautājums pasaulē – kad šis karš beigsies. Mums patlaban svarīgāk ir turpināt palīdzēt Ukrainai, jo neatkarīgi no tā, kad karš beigsies, tam ir jābeidzas ar nosacījumiem, kurus uzstādīs ukraiņi, – neviens cits nevar pateikt, kad šis karš beigsies vai kā šis karš beigsies.
Vienīgā atbilde uz to ir – tad, kad Krievija būs ārā Ukrainas un Ukraina kontrolēs visu savu teritoriju. Tad varēsim teikt, ka karš ir beidzies. Bet mums joprojām ir jāvienojas par skaidru izpratni par to, kā mēs turpināsim pēc kara, kāds būs Ukrainas statuss, kā Ukraina iestāsies Eiropas Savienībā un NATO. Joprojām ir daudz jautājumu par laiku pēc kara beigām. Bet vispirms mums ir jāpalīdz Ukrainai uzvarēt šajā karā.
Tāpat kā Latvija, arī Igaunija nesen izrādīja sabiedrībai tanku no Ukrainas – tur kaujās iznīcinātu Krievijas tanku. Kā šis solis tika uzņemts šeit, Igaunijā?
Tāpat kā Latvijā – lielākoties ļoti labi. Daudzi cilvēki saprot, kāpēc tas ir šeit. Bet kā vienmēr, skatoties uz mūsu sabiedrisko fonu, daži cilvēki domā citādi. Viņi nesaprot, viņi nes ziedus. Tādēļ vairāk vai mazāk līdzīgi, kā tas ir Latvijā, kā Lietuvā.
Bet nebija tādu protestu, kā tas bija Vācijā. Tāpēc uzskatu, ka mūsu tautas šeit, Baltijas valstīs, lieliski zina, ko nozīmē Krievijas iebrukums un Krievijas okupācija, un tādēļ ir izpratne par to, kāpēc ir šis Krievijas tanks.
Vai, jūsuprāt, ir reāla iespēja, ka Krievija varētu uzbrukt Baltijas valstīm?
Jau pagājušajā gadā Madridē visas NATO dalībvalstis skaidri un gaiši deklarēja, ka vienīgais drauds aliansei ir Krievija. Tāpēc mums ir jābūt ļoti skaidriem, ka NATO austrumu flangs, ieskaitot Baltijas valstis, ir NATO priekšdurvis. Un tās ir jātur aizslēgtas. Kad priekšdurvis ir aizslēgtas, mēs mājās varam justies droši.
Mēs to redzam šādi, un mums ir jābūt skaidriem – kaut Krievija šobrīd Ukrainā ir novājināta, viņiem joprojām ir pietiekami daudz spēju un kapacitātes radīt draudus Baltijas valstīm. Un tāpēc mums ir jābūt gataviem novērst šādus draudus, lai atturētu Krieviju, un jāpalielina mūsu aizsardzības budžets un spējas.
Cik daudz laika mums ir, lai sagatavoties jebkādiem iespējamiem draudiem?
Mums ir jābūt gataviem šodien. Un mēs esam. Tas ir galvenais vēstījums. Nav nozīmes tam, ko dara Krievija, – mēs esam gatavi aizsargāt mūsu cilvēkus un esam gatavi aizsargāt mūsu zemi. Un mēs arī esam gatavi aizsargāt mūsu reģionu. Protams, vēl ir daudz mazu detaļu, kas mums vēl ir jādara.
Liela daļa no tā ir arī reģionālā drošība, kas nozīmē, ka tad, kad NATO pievienosies Somija un Zviedrija, tas palielinās mūsu reģionālo drošību. Tas Baltijas jūru padarīs par NATO iekšējo jūru. Mums vēl jāsper daudz soļu, bet vēlos ļoti skaidri pateikt visiem cilvēkiem Baltijas valstīs – mēs esam gatavi aizsargāt mūsu valstis un mūsu tautas.
