Vēlēšanu iecirkņi tika slēgti pulksten 20. Sākusies balsu skaitīšana, kuras rezultāti varētu kļūt zināmi ap pusnakti. Igaunijā netika rīkotas vēlētāju aptaujas pie iecirkņiem ("exit-poll"), bet balsošanas iznākums būs skaidrs diezgan ātri. Igaunijā vairāk nekā puse balsotāju ir nobalsojuši elektroniski.
2,5 stundu laikā pēc iecirkņu slēgšanas saskaitīti ap 35% balsu un vadībā izvirzījusies Igaunijas Konservatīvā tautas partija (EKRE) ar 25% balsu.
Taču jāņem vērā, ka šai partijai tradicionāli bijis lielāks atbalsts lauku reģionos, kur balsis tiek saskaitītas vispirms. Otrajā vietā pašlaik ir premjeres Kajas Kallasas vadītā Reformu partija, kas saņēmusi 20% balsu. Taču vairums ekspertu prognozē, ka tieši Reformu partija saņems visvairāk balsu. Šīs partijas atbalstītāji biežāk balso elektroniski, bet elektroniskās balsošanas rezultāti vēl nav publicēti.
Pagaidām trešajā vietā ierindojusies Centra partija ar 19% balsu.
5% barjeru iekļūšanai parlamentā varētu būt pārvarējušas vēl trīs partijas: liberālā "Igaunija 200", nacionālkonservatīvā "Tēvzeme" un sociāldemokrāti. Tās saņēmušas no 8% līdz 10% balsu.
Sestdien noslēdzās iepriekšējā balsošana un elektroniskā balsošana. Kopumā vēlēšanās novērota augsta vēlētāju aktivitāte.
Saskaņā ar Igaunijas Nacionālās vēlēšanu komisijas publicētajiem datiem līdz svētdienas pulksten 20 vēlēšanās bija piedalījušies 615 tūkstoši jeb 63,7% balsstiesīgo pilsoņu. Arī iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2019. gadā kopumā piedalījās 63,7% balsstiesīgo. Latvijā 14. Saeimas vēlēšanās pagājušā gada rudenī vēlētāju aktivitāte bija 59,4%.
Tikmēr visvairāk balsot neaizgājušo varētu būt Austrumviru apgabalā, kur ir liels krievvalodīgo īpatsvars.
Elektroniskajā balsošanā, kas noslēdzās sestdien, piedalījās vairāk nekā 313 tūkstoši cilvēku, kas ir rekordliels skaits. Iepriekšējais rekords bija 247 tūkstoši e-balsotāju, kas tika uzstādīts pirms četriem gadiem.
Svētdien elektroniskā balsošana jau beigusies, tagad vēlēšanu dienā – tikai klātienē iecirknī var nobalsot. Un arī to var izdarīt ātri. Piemēram, iepērkoties lielveikalā, turpat arī vēlēšanu iecirknis. Bet, ja kāds, kurš balsi atdevis elektroniski, ir savas domas mainījis, viņš var vēl atnākt un klātienē nobalsot vēlreiz. Protams, tad elektroniskais balsojums tiks anulēts.
Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte atzīst, ka ir lietas, ko vēlēšanu organizēšanā varam mācīties no ziemeļu kaimiņiem. Saulīte augstu vērtē Igaunijas valsts pārvaldes spēju elastīgi atrast racionālus risinājumus un pielāgoties vēlētāju ērtībām, ko būtu vērts pārņemt arī Latvijā.
"Valsts iet pie sabiedrības un saka – mēs vēlamies, ka jūs balsojat. Kur mums vajadzētu būt, lai būtu visērtāk? Šeit ir iecirkņi iepirkšanās centros, ir arī mobilie vēlēšanu punkti, tādi kā konteineri – ļoti labi, brīnišķīgi iekārtoti. Teiksim, pie tirgus vai daudzdzīvokļu namu pagalmos.
Redzējām pat iecirkni, kas ierīkots publiskajā pirtī. Manuprāt, ir ļoti padomāts par to, kur vēlētājam ir visērtāk nobalsot," secina Saulīte.
Atšķirībā no Latvijas Igaunijā arī oficiālajā vēlēšanu dienā politiskās partijas drīkst aģitēt. Svētdien Tartu centrā bija manāmas vairāku partiju teltis, pie kurām dalīja partiju programmas, suvenīrus un arī saldumus.
Pie viena no Tartu vēlēšanu iecirkņiem Latvijas Radio uzrunāja cilvēkus un jautāja, kāpēc viņiem bija svarīgi piedalīties vēlēšanās un vai viņi sagaida politiskās pārmaiņas Igaunijā.
"Tradīcija. Esmu vecs cilvēks un esmu pieradis pildīt pavēles. Padomju laikos vienmēr gājām uz vēlēšanu iecirkni pulksten sešos no rīta. Sešos jau alu pārdeva. Mūsu gados no veciem pieradumiem ir grūti tikt vaļā," sacīja Sergejs.
"Es saprotu, ka vajag balsot. Ja visi domās, ka viņu balss neko nenozīmē, tad nekādas pārmaiņas nenotiks. Bet es nezinu, vai būs kādas lielas pārmaiņas pēc vēlēšanām. Igaunija ir maza valsts, te gandrīz nekad nekas nemainās. Bet esmu pret tiem ekstrēmistiem – Igaunijas Konservatīvo tautas partiju. Es negribu, lai viņi uzvar tāpēc, ka viņi runā ļoti dīvainas lietas, un es tam nepiekrītu," sacīja Ots.
"Ir svarīgi balsot. Ja mēs vēlamies labi dzīvot Igaunijā, tad mums ir jābūt savam viedoklim. Es balsoju par Reformu partiju un Kaju Kallasu. Man ir bijusi laba dzīve Igaunijā laikā, kad pie varas bija Reformu partija. Tāpēc es neredzu iemeslu, kāpēc man vajadzētu balsot par kādu citu partiju," sacīja Eva.
"Ir tāds teiciens: ja tu nenodarbosies ar politiku, tad politika nodarbosies ar tevi. Visiem ir jābalso," sacīja Silvers.
"Tāpēc, ka esmu jauniete. Parasti nobalsojušo jauniešu skaits ir ļoti mazs, tāpēc šoreiz mēs to vēlamies mainīt. Es ceru, ka Kaja Kallasa arī turpmāk būs premjerministre," sacīja Lenna.
"Ir interesanti, kurš vadīs mūsu valsti turpmākos četrus gadus. Ja es kaut kā varu uzlabot apstākļus mūsu valstī, tad es šo iespēju izmantoju," pauda Taisija.
"Visu laiku pārmaiņas notiek, tur neko neizdarīsi. Es vienmēr balsoju nevis par partiju, bet konkrētu cilvēku, kuru es personīgi pazīstu. Nav starpība, vai viņš ir vienā vai otrā partijā, tāpat visi rīkojas diezgan līdzīgi. Varbūt izņemot jautājumā par nodokļiem, kur pozīcijas var atšķirties. Daudz lielāka nozīme ir reālam cilvēkam, kuru es zinu, par kura spējām esmu pārliecināts. Arī šodien balsoju par paziņu," sacīja Sergejs.
KONTEKSTS:
Igaunijā šonedēļ notiek vēlēšanas. Šogad par 101 Rīgikogu deputātu vietu sacenšas 968 kandidāti, no kuriem 652 ir vīrieši, bet 316 ir sievietes.
Vēlētāju aptaujas uzvaru prognozē pašreizējās premjerministres Kajas Kallas vadītajai Reformu partijai, taču pagaidām ir grūti pateikt, ar ko tā varēs izveidot nākamo valdību. Turklāt vēlēšanu iznākumu varētu ietekmēt arī tas, par ko šoreiz izvēlēsies balsot Igaunijas krievvalodīgie vēlētāji.
